Slovēnijas policijai aizvadītajā naktī nācās izmantot ūdens lielgabalu, lai izklīdinātu simtiem demonstrantu, kas protestēja pret Covid-19 ierobežošanai noteiktajiem pasākumiem. Protestētāji uz policistiem meta bruģakmeņus, pirotehnikas ierīces un pudeles. Tā bija pirmā reize, kad slovēņu demonstrācijas, kas sākās pavasarī pret korupciju un jauno valdību, kļuva vardarbīgas.
Slovēnija ir ceturtā Eiropā pēc saslimušo proporcijas pret iedzīvotāju skaitu.
Dažādi protesti notiek arī Lielbritānijā. Mančestras universitātes studenti naktī nogāza žogus, kas bija uzstādīti starp viņu kopmītnēm – sakot, ka viņi jūtas "ieslodzīti". Vēlāk gan universitāte atvainojās studentiem par šo žogu uzstādīšanu un solīja, ka nav bijis plāns ierobežot studentu izkļūšanu no kopmītnēm.
Arī Londonā ielās izgāja protestētāji pret valdības ieviestajiem stingrākajiem ierobežojumiem. Policisti maskās mēģināja izklīdināt protestētājus, kas sauca – ''Brīvību!''. Vairāki protestētāji tika arestēti.
Protesti un saķeršanās ar policiju pagājušajā nedēļas nogalē notika Itālijā – Romā, Florencē, Neapolē, Turīnā, Boloņā. Līdzīgi arī Spānijā – vairākās pilsētās protesti pārvērtās vandālismā.
Valdību noteiktie ierobežojošie pasākumi raisījuši pretestību gan no to puses, kas ierobežojumus uzskata par uzbrukumu personīgai brīvībai, gan no sazvērestības teoriju piekritējiem, kas apgalvo, ka vīruss ir mānīšana, gan arvien vairāk arī no uzņēmumu īpašniekiem un pašnodarbinātajiem, kuri uztraucas par savu nākotni.
Francijā, kur noteikti ļoti stingri ierobežojumi, trešdien demonstrācijā izgāja veikalnieki un restorānu darbinieki, lūdzot atļaut atvērt savus uzņēmumus.
"Mēs nepiekrītam valdības noteiktajiem pasākumiem. Mēs nepiekrītam, ka mēs neesam būtiski. Kā valdība var noteikt, ka mēs neesam būtiski?" sacīja kāda mītiņa dalībniece.
Dusmas pieaug arī ziedu tirgotāju vidū – atkritumos tiek izmesti simtiem tūkstošu ziedu dienā.
"Tā iedurt nazi mums mugurā, pat nebrīdinot, pat nerunājot ar mums – tas ir nožēlojami. Man trūkst vārdu.Tas ir vairāk nekā dusmas. Tas ir pretīgi. Mūs neciena, mēs neeksistējam!" komentēja dārzkopis Žans-Filips Bigo.
Uztraukušies ir arī Ziemassvētku eglīšu tirgotāji. "Ir svarīgi saprast, ka pusotra, divus metrus augsta Ziemassvētku egle ir 10 gadu darbs. Tas skar visu kokaudzēšanas nozari. Neatkarīgi no tā, vai tie ir ražotāji vai izplatītāji," skaidroja Ziemassvētku eglīšu vairumtirgotāja Natalī Žolāna.
Arī Vācijā gatavojas protestiem – šo sestdien Leipcigā gaidāma liela demonstrācija pret jaunajiem valdības pasākumiem cīņai ar Covid-19. Policija saskaras ar jaunu kārtības uzturēšanas izaicinājumu – kā nodrošināt prasību ievērošanu pandēmijas ierobežošanai, vienlaikus ievērojot pilsoņu tiesības protestēt.
