Paredzamais dzīves ilgums ir vidējais gadu skaits, kādu dzīvotu jaundzimis bērns, ja visu atlikušo mūžu būtu pakļauts pašreizējiem mirstības apstākļiem. Tāpēc šis dzīves ilgums pēc būtības ir attiecīgā perioda mirstības rādītājs.
Jaunākie pieejamie dati liecina, ka jau pēdējos gados paredzamais dzīves ilgums vairākās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs ir stagnējis vai pat samazinājies.
Un pandēmija šajā tendencē ienesusi vēl lielākas izmaiņas – 2020.gadā vidējais paredzamais dzīves ilgums samazinājās vēl vairāk un nu jau lielākajā daļā ES dalībvalstu.
Vislielākais samazinājums konstatēts Spānijā, kuru smagi skāra pandēmija un kur tradicionāli ir viens no lielākajiem dzīves ilgumiem – tur tas gada laikā samazinājies par 1,6 gadiem – un aizvadītajā gadā bija 82,4. Bulgārijā, kur jau tā ir vismazākais dzīves ilgums visā ES – tas samazinājies vēl par 1,5 gadu – līdz 73,6. Par 1,4 gadiem dzīves ilgums samazinājies arī Lietuvā, Polijā un Rumānijā. Arī Beļģija un Itālija ir šī saraksta augšdaļā.
Paredzamais dzīves ilgums – vislielākais samazinājums
1. grafiks
Avots: Eurostat
Vienīgās divas valstis visā ES, kur aizvadītajā gadā konstatēts paredzamās dzīves ilguma pieaugums, ir divas ziemeļvalstis – Dānijā un Somijā dzīvildze pieaugusi par gada desmitdaļu. Savukārt Zviedrijā, kas pandēmijas apkarošanai izvēlējās atšķirīgu pieeju no citām Ziemeļvalstīm – dzīves ilgums samazinājies par 0,8 gadiem.
Paredzamais dzīves ilgums Ziemeļvalstīs
2. grafiks
Avots: Eurostat
Latvija, kas ir starp ES dalībvalstīm ar mazāko dzīves ilgumu – pagājušajā gadā lielas izmaiņas nav piedzīvojusi. Vīriešu vidējais dzīves ilgums ir 70,9 gadi, bet sieviešu par 10 gadiem vairāk – 80,1 gads.
Paredzamais dzīves ilgums Latvijā
3. grafiks
Avots: Eurostat
Bet kopumā ņemot – Eiropā tieši vīriešu dzīves ilgums ir piedzīvojis lielāku kritumu nekā sieviešu.
