ĪSUMĀ:
- Ar vakcinācijas pasēm eiropieši atkal varētu brīvi ceļot.
- Visaktīvāk šo ideju atbalsta Eiropas dienvidu valstis.
- Idejas pretinieki raizējas par diskrimināciju.
- Gados vecāki cilvēki iegūs priekšrocības.
- Varētu izmantot arī iekšzemē pasākumu apmeklēšanai.
Pasaule masveida vakcināciju pret Covid–19 saredz kā pandēmijas beigu sākumu. Lai pēc iespējas ātrāk atgrieztos pie ierastās ikdienas un arvien plašāk atvērtu ekonomiku, tiek mests skats uz tā dēvētajām “vakcinācijas pasēm”. Tiem, kas vakcinēti, šāda pase dotu lielāku brīvību. Tiesa, idejas par to, vai tādas nepieciešamas, kādām tām būtu jābūt un kā tās ieviešamas, Eiropas Savienības valstīs atšķiras.
Dažādas idejas par “vakcinācijas pasēm” vai “vakcīnu sertifikātiem” cirkulē jau labu laiku. Eiropas Savienībā nav ieviests vienots šāda veida dokuments. Pagaidām starp 27 dalībvalstīm joprojām turpinās diskusijas par kopīgiem noteikumiem un par cilvēku datiem, ar kuriem būtu jādalās, lai savstarpēji atzītu dažādus “vakcīnu sertifikātus”.
Visaktīvāk ideju par “vakcinācijas pasēm” atbalsta Eiropas Savienības dienvidu valstis. Tas skaidrojams ar šo valstu ievērojamo atkarību no tūrisma nozares ienākumiem.
Pagājušajā mēnesī Grieķija, cerot glābt savu tūrisma nozari, aicināja Eiropas Komisiju atļaut izmantot “vakcīnu sertifikātus” ceļojumiem Eiropas Savienībā. Bet pirmdien Grieķija parakstīja līgumu ar Izraēlu, kas vakcinētajiem cilvēkiem ļauj ceļot starp abām valstīm. Lai gan Spānija šādu dokumentu nav izstrādājusi, ārlietu ministre Aranča Gonsalesa Laja tā esamību uzskata par “ļoti svarīgu elementu, lai garantētu drošu mobilitātes atjaunošanu”. Arī Itālija uzskata, ka šāds dokuments varētu ātrāk atjaunot normālu ikdienas dzīvi.
Pagaidām nav vienotas nostājas par to, kādas tiesības “vakcinācijas pases” varētu piešķirt. Izskan brīdinājumi, ka ceļošana bez šiem dokumentiem būs grūti iedomājama.
Savukārt šīs idejas pretinieki uzskata, ka ar šāda dokumenta ieviešanu valstis palielinās nevienlīdzību, pastiprināsies diskriminācija, sadalot cilvēkus divās šķirās.
Uz iespējamajiem riskiem norāda biometrijas uzņēmuma “iProof” dibinātājs un izpilddirektors Endrū Bads, kurš piebilst, ka “vakcīnu pasēm” būtu jāsatur tikai divu veida informācija. Pirmkārt, vai cilvēks ir vakcinēts, otrkārt, cilvēka sejas attēls.
“Šeit ir vairāki riski, piemēram, diskriminācijas problēma, “divu šķiru” ļaunprātīga izmantošana, jautājums par privilēģijām. Arī jautājums par vecumu, jo es un citi gados vecāki cilvēki saņemsim vakcīnu, pirms to iegūs jauni cilvēki. Tas nozīmē, ka vecākiem cilvēkiem būs pieeja tādiem pakalpojumiem un aktivitātēm, kurās jauniem cilvēkiem dalība būs liegta.”
Zviedrija un Dānija jau ir paziņojušas par elektroniskiem sertifikātiem, kas to ieguvējiem varētu ļaut ceļot uz ārzemēm, apmeklēt sporta vai kultūras pasākumus vai, Dānijas gadījumā, arī pusdienot restorānos.
Pasaules Veselības organizācija principā atbalsta “vakcīnu sertifikātus”, taču PVO kritiski vērtē ideju, ka tie tiek izmantoti kā priekšnoteikums ceļošanai.
Iebildumus pret šādiem dokumentiem izteikusi Francija. Tā iebilst pret “vakcīnu sertifikātu” izmantošanu kā drošības apliecinājumu aktivitātēm, kas pandēmijas dēļ pašlaik ir ierobežotas. Kā iepriekš norādījis arī Francijas veselības ministrs Olivjē Verāns – ne visiem ir pieejama vakcīna, un vēl nav skaidri zināms, vai vakcīnas vispār kavē vīrusa izplatīšanos. Diskusija, viņaprāt, būtu jāsāk pēc pāris mēnešiem.
Arī Vācija ir pret to, ka vakcinētajiem būtu privilēģijas, kas pārējiem iedzīvotājiem tiktu liegtas. Tomēr netiek izslēgts, ka privātais sektors šādu prasību var uzlikt. Kā sacījusi Vācijas tieslietu ministre Kristīne Lambrehte, – ja restorāns vēlas atvērt darbību tikai vakcinētiem cilvēkiem, to būtu grūti aizliegt saskaņā ar pašreizējiem likumiem.
