Itālijā līdz šim Covid-19 sertifikāts bija jāuzrāda tālsatiksmes maršrutos, bet tagad tas vajadzīgs arī metro, vietējās satiksmes autobusos un vilcienos. No pirmdienas tikai vakcinētas vai Covid-19 izslimojušas personas drīkst atrasties restorānu telpās, apmeklēt kinoteātrus, naktsklubus, kā arī futbola spēles stadionos.
Sabiedrībā pieaug neiecietība
Nedēļas nogalē vairākās Eiropas pilsētās izcēlās protesti pret ierobežojumiem, tādi bija vērojami arī Itālijā. Protestētāji rīkoja demonstrācijas pret valdības atkal ieviestajiem ierobežojumiem pandēmijas mazināšanai un pret obligāto vakcināciju.
Demonstrācijas notika arī Dānijas galvaspilsētā Kopenhāgenā, Briselē un citur. Luksemburgā protestētāji ielauzās Ziemassvētku tirdziņā, sagāžot barjeras, kas norobežoja tirgus teritoriju. Austrijas galvaspilsētā Vīnē uz protestiem sapulcējās 40 000 cilvēku, no kuriem daudzi vērsās pret obligāto potēšanos pret Covid-19, ko Austrijā plānots ieviest februārī.
Beļģijas valsts pretterorisma aģentūra brīdinājusi – lai arī demonstrantu skaits sarūk, viņi kļūst radikālāki. Sabiedrībā pieaug arī neiecietība pret politiķiem, virusologiem un medijiem – visiem, kas runā par pandēmiju.
Antivakceri apvieno spēkus
Vairāki tūkstoši protestētāju izgāja Briseles ielās, lai protestētu pret vakcināciju un valdības noteiktajiem jaunajiem ierobežojumiem. To vidū ir obligāta masku nēsāšana bērniem, kas vecāki par 6 gadiem, kā arī bērnudārzu un sākumskolu slēgšanu no 20. decembra. Daži bija atnākuši uz protesta mītiņu ar saviem mājdzīvniekiem.
Demonstranti nesa plakātus ar uzrakstiem "Vakcīnas nepadara jūs brīvus" un "Apturiet diktatūru". Viņi skandēja “Brīvība” un “Nē Covid serifikātam”. Tas nepieciešams, lai ieietu restorānos vai lielos pasākumos.
Citi protestētāji medijus sauca par korumpētiem un pieprasīja Beļģijas premjera un veselības ministra atkāpšanos. Protestētājiem bija pievienojušies arī vairāki ugunsdzēsēji – viņi iebilst pret obligāto vakcināciju.
Līdzīgā demonstrācijā pirms divām nedēļām ielās izgāja 35 000 cilvēku, bet šoreiz sanāca tikai 8000. Bet, lai arī protestētāju skaits samazinās, Beļģijas pretterorisma aģentūra brīdinājusi, ka demonstranti kļūst radikālāki un dažādas kustības sāk apvienot spēkus pret valdību vērstiem pasākumiem.
Aģentūra brīdinājusi, ka “naida runa pret politiķiem, medijiem un virusologiem kļūst arvien sociāli pieņemamāka.”
Protestē arī arodbiedrības
Līdzīgas protesta akcijas šajā nedēļas nogalē notika arī citās Eiropas pilsētās. Vairāki tūkstoši pulcējās Utrehtā, Nīderlandē, kur nesen ieviestie ierobežojumi paredz, ka visi bāri, restorāni un veikali, kas pārdod nebūtiskas preces, tiek slēgti jau pulksten 17.
Pirmdien protesti Beļģijas galvaspilsētā Briselē turpinājās, bet šoreiz ielās bija izgājušās arodbiedrības, prasot palielināt algas, jo pandēmijas laikā pieaugusi mājokļu, pārtikas produktu, degvielas un apkures cena. Protestus pavada arī vispārējais streiks, tai skaitā sabiedriskā transporta darbinieku streiks.
