Pieaugošā saslimstība ar Covid-19, vīrusa omikrona varianta radītie riski un atjaunotie ceļošanas ierobežojumi rada politiskas galvassāpes daudziem Eiropas līderiem, un saruna par to ievilkās četras stundas. Līderi dalījās pieredzē, kā veicas ar vakcināciju un kā dezinformācija šo procesu ietekmē.
Viens strīdīgs jautājums bija Covid-19 sertifikāta derīguma termiņš ceļošanas nolūkos. Eiropas Komisija (EK) piedāvāja to noteikt līdz deviņiem mēnešiem, ja vien netiek saņemta revakcinācija.
Tas stātos spēkā no 1. februāra.
Viena no skeptiskākajiem par vakcinācijas sertifikāta derīguma termiņu ir Vācija, kas grib vispirms saprast – kā vakcīnas reaģēs uz jauno vīrusa omikrona variantu. Līderi vienojās, ka šāda harmonizācija ir vajadzīga un gaidāms, ka EK to pieņems 21. decembrī, bet tas attiektos uz sertifikāta termiņu tieši ceļošanai.
Kā zināms, Itālija nesen nolēma pieprasīt pat vakcinētiem ceļotājiem uzrādīt negatīvu testu pirms iebraukšanas valstī, kas izsauca skaļus iebildumus citviet Eiropā un kritiku, jo šādi tiek grauta vienotā Covid-19 sertifikāta jēga.
Pirms Eiropadomes sākuma Grieķijas premjers Kirjaks Micotakis sacīja, ka papildu prasībām ir jābūt īslaicīgām.
"Ja ir nepieciešams ieviest papildu prasības pēc testiem, tad tām būtu jābūt spēkā tikai Ziemassvētku periodā, lai mēs varētu iegūt papildu laiku un nodrošinātu balstvakcīnu pēc iespējas plašākam cilvēku lokam. Tā ir sacenšanās ar laiku. Bet katra papildu nedēļa, ko mēs varam gūt, pirms omikrona paveids mūs patiešām sasniegs, ir ieguvums, jo vairāk cilvēku būs saņēmuši balstvakcīnu," teica Micotakis.
Itālijas premjers Mario Dragi mēģināja aizstāvēt savas valdības lēmumu. Saskaņā ar diplomātu teikto, Dragi sacīja, ka viņa valstij ir svarīgi pēc iespējas izvairīties no vīrusa omikrona paveida izplatības, kas šobrīd ir zema. Tādēļ sadarbībai Eiropā esot jābūt balstītai uz maksimālo piesardzību. Tomēr pēkšņais Romas lēmums ieviest papildu prasības atstāja daudzus neizpratnē.
Īrijas premjers Maikls Martins arī sacīja, ka Eiropā ir nepieciešama lielāka koordinācija. "Nopietnu satraukumu raisa jaunā paveida izplatības ātrums un spēja radīt spiedienu uz mūsu sabiedrību un veselības sistēmu. Tādēļ mēs mēģināsim rast veidu, kā veiksmīgāk koordinēt rīcību Covid-19 sertifikātu jautājumā, kā arī vakcinācijas un ceļošanas jautājumā. Ir vajadzīga arī padziļināta zinātnieku izpratne par omikronu."
Ir sagaidāms, ka diskusijas Eiropadomē turpināsies līdz pat vēlai naktij. Darba kārtībā ir arī strauji augošās enerģētikas cenas, situācija uz Krievijas un Ukrainas robežas. Uz situācijas nopietnību norādīja Lietuvas prezidents Gitans Nausēda.
"Diemžēl mēs redzam Krievijas militāro spēku koncentrēšanos gar Ukrainas robežu un, iespējams, pēdējo 30 gadu laikā visbīstamāko situāciju.
Es runāju ne tikai par Ukrainu, bet es runāju par NATO austrumu flangu, par Baltijas reģionu. Un es domāju, ka ir jādara viss, kas ir mūsu rokās, lai nepieļautu sliktāko scenāriju, kuru diemžēl nevaram izslēgt," teica Lietuvas prezidents.
Tagad līderi runā par elektrības cenām – te saduras divas lielas nometnes – vieni, kas grib regulēt elektrības cenu, un otri, kas saka – ļaujiet tirgum strādāt. Nav gaidāms, ka šoreiz šīs pretrunas izdosies pārvarēt. Starpposma ziņojumi liecina, ka tirgus darbojas normāli un spekulācijas ar izmešu kvotām biržā nenotiek – tām vismaz nav bijusi ietekme uz cenu. Ziņojuma gala variants būs pieejams aprīlī. Tas nozīmē, ka tirgus netiks pārskatīts, bet ir vienprātība par to, ka ir jāpalīdz patērētājiem.
