Pēc kovida gadiem šādas klātienes tikšanās ar Ķīnas prezidentu atsākušās nesen – pagājušajā mēnesī Ķīnā viesojās arī Vācijas kanclers Olafs Šolcs. 

Eiropadomes prezidenta Mišela vizīte notiek laikā, kad valda liela spriedze saistībā ar Taivānu, kurā Ķīna ir draudējusi iebrukt, ir ANO ziņojums par cilvēktiesību pārkāpumiem pret uiguriem. Tāpat arī ASV meklē Eiropas Savienības (ES) atbalstu kritiskākā nostājā pret Ķīnu.

Savukārt Ķīnas prezidents ceturtdien aicināja ES turpināt investīcijas Ķīnā – viņš cenšas uzlabot attiecības ar ES it īpaši tagad, kad starp Ķīnu un ASV vērojama  pieaugoša sāncensības. Trešdien arī dzirdējām NATO aicinājumu – būt uzmanīgiem ar Ķīnu, it īpaši stratēģiskajās jomās, vēl jo vairāk ņemot vērā, ka Ķīna Dzjiņpina vadībā kļūst arvien nacionālistiskāka un ideoloģiskāka. Ķīnas prezidents savukārt norādījis, ka starp abām pusēm nav "stratēģisku domstarpību vai konfliktu".  

Pēc tikšanās ar Ķīnas prezidentu Mišels sacīja: "No Eiropas puses tirgus joprojām ir ļoti atvērts, savukārt Ķīnā vairākas nozares ir daudz slēgtākas. Mums ir vajadzīga lielāka reciprocitāte. Mums ir vajadzīgas līdzsvarotākas attiecības bez pārmērīgas atkarības, reāli līdzvērtīgi konkurences apstākļi mūsu uzņēmumiem."

Ķīnas prezidents cer padziļināt sadarbību ar ES un norādīja, ka abas puses strādā, lai virzītu uz priekšu ilgi aizkavētu investīciju līgumu, ko ES apturēja pēc tam, kad Pekina noteica sankcijas pret Eiropas Parlamenta deputātiem. 

Taču spriedze attiecībās vēl ir jūtama. Iemesls – Ķīnas ciešās attiecības ar Krieviju un tās nostāja pret Ukrainu, kas ir izpelnījusies Eiropas un ASV kritiku.  

Ķīnu tagad ir satricinājuši desmitgadēs neredzēti protesti pret stingro kovida politiku.