Lai apkarotu koronavīrusa izplatīšanos, Eiropas valstīm būtu jāstrādā kopā, nevis jānorobežojas vienai no otras. Tādu nostāju pauž Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena.
"Zināma kontrole uz robežas var būt pamatota. Bet vispārējs ceļošanas aizliegums pēc Pasaules Veselības organizācijas domām nav pārāk efektīvs. Turklāt tam ir spēcīga sociālā un ekonomiskā ietekme. Šādi aizliegumi izjauc cilvēku ikdienas ritmu un pārrobežu biznesa darbību. Citiem vārdiem sakot, jebkādiem sodiem ir jābūt proporcionāliem," pauda fon der Leiena.
Šie fon der Leienas izteikumi ir izskanējuši piektdienas pēcpusdienā, pēc tam kad vairākas Eiropas valstis ir paziņojušas par pilnīgu vai daļēju robežu slēgšanu. To vidū ir Dānija, Čehija, un Slovākija.
Par spīti Briseles brīdinājumiem vēlāk šīm sarakstam pievienojās arī tādas valstis kā Lietuva, Kipra un Polija.
Tā vietā, lai slēgtu robežas, Eiropas Komisijas iekšlietu komisāre Ilva Johansone iesaka ieviest ceļotāju veselības pārbaudes. Komisija sola vienotas vadlīnijas šādu pārbaužu veikšanai.
"Uz iekšējām Eiropas Savienības un Šengenas zonas robežām vienmēr ir iespējams ieviest veselības pārbaudes. Veselības pārbaudes netiek uzskatītas par iekšējo robežkontroli. Tādēļ valstīm nav nepieciešams informēt Eiropas Komisiju par šādiem pasākumiem," norādīja Johansone.
Iekšlietu ministru piektdienas sanāksmē tika runāts arī par to, ka atsevišķas valstis atsakās ielaist kravas automašīnas, kas caur to teritoriju dodas uz citām valstīm. Zviedrijas iekšlietu ministrs Mikaels Dambergs uzskata, ka tas var nevis palīdzēt, bet gan traucēt cīņai ar vīrusa izplatību.
"Zviedrijā jau pāris gadus pastāv kontrole uz iekšējām robežām, un mēs to turpināsim. Bet tam par pamatu ir jābūt pareiziem apsvērumiem. Šobrīd, koronavīrusa izplatības laikā, nebūtu jāpieņem nekādi pasākumi, kas varētu traucēt valstīm tikt galā ar šo nozīmīgo krīzi. Tādēļ es gribu uzsvērt, ka mums ir jāturpina vienam otru informēt par soļiem, kas tiek sperti, un dalīties ar informāciju par to, kādi pasākumi ir vai nav efektīvi," teica Dambergs.
Kā zināms, noteikumi Šengenas zonā, kuras sastāvā ir arī Latvija un pārējās Baltijas valstis, paredz, ka robežkontrole ar pārējām šīs zonas valstīm var tikt uz laiku ieviesta tikai ārkārtas situācijās. Tomēr kopš 2015. gada migrācijas krīzes vairākas valstis ir daudzkārtīgi pagarinājušas šādus pagaidu pasākumus, lai cīnītos ar cilvēku kontrabandistiem.
