Prezentējot ikgadējo ziņojumu par bloka paplašināšanos, ES kaimiņattiecību un paplašināšanās komisārs Olivērs Vārheji Eiropas Parlamenta komiteju informēja, ka EK dalībvalstīm rekomendē piešķirt Bosnijai un Hercegovinai kandidātvalsts statusu, ņemot vērā Sarajevas apņemšanos veikt fundamentālas reformas.
2016. gadā Bosnija un Hercegovina iesniedza pieteikumu uzņemšanai ES.
Tā kā ES samitā jūnijā tika nolemts piešķirt ES kandidātvalsts statusu Ukrainai un Moldovai, vairākas bloka dalībvalstis uzskata, ka kandidātvalsts statuss pienākas arī Bosnijai.
Tomēr citām dalībvalstīm ir skeptiska attieksme pret Bosnijas kandidatūru, jo valsti pārņēmusi politiskā krīze, kas rada bažas par tās iespējamo sašķelšanos.
Saskaņā ar Deitonas miera līgumu, kas 1995. gadā izbeidza asiņaino pilsoņkaru, Bosnija un Hercegovina ir sadalīta divās autonomās sastāvdaļās - Serbu Republikā un Musulmaņu-Horvātu Federācijā.
Katrai no valsts autonomajām sastāvdaļām ir sava valdība un policijas spēki, bet Sarajevā izvietotās federālās institūcijas, kas tās saista, ir ļoti vājas.
