Pagaidām gan nav zināms, vai Londona pieņems šo piedāvājumu, jo vēl aizvien neatrisināts ir jautājums par abpusējo strīdu risināšanu.
Briti draudēja vienpusēji izstāties no vienošanās
Jautājums par preču pārbaudēm uz Ziemeļīrijas robežas ar pārējo Apvienoto Karalisti ir bijis viens no karstākajiem kartupeļiem Lielbritānijas sarunās ar Eiropas Savienību. Vien nedaudz vairāk kā pirms nedēļas Londona bija piedraudējusi vienpusēji iedarbināt pēcbreksita Ziemeļīrijas protokola pantu, kas ļauj tai vienpusēji izstāties no šādas vienošanās.
Britu galvenais sarunvedējs Deivids Frosts bija pieprasījis, lai Eiropas Savienība veic nopietnas izmaiņas Ziemeļīrijas protokolā.
Iespējams, ka šī ir bijusi īpaša taktika, cenšoties palielināt spiedienu uz Eiropas Komisiju, jo tā ir publiskojusi virkni piedāvājumu, kā atvieglot situāciju uz Ziemeļīrijas robežas. Kā paziņojis Eiropas Komisijas viceprezidents Marošs Šefčovičs, otrai pusei tiek piedāvāts atšķirīgs modelis problēmu risināšanai.
Bumba ir Londonas laukuma pusē
Piemēram, Šefčovičs ir piedāvājis par aptuveni 80 procentiem samazināt pārbaudes no Apvienotās karalistes Ziemeļīrijā ievestajiem produktiem, samazināt aizpildāmo dokumentu apjomu, pārskatīt medikamentu pārvadāšanas un tirdzniecības noteikumus, kā arī izveidot jaunu demokrātisku institūciju, kas ļautu nosēdināt pie viena sarunu galda visas iesaistītās puses gan Belfāstā, gan Briselē. Pēc viceprezidenta vārdiem, tagad bumba ir britu laukuma pusē.
“Lai tas viss praksē darbotos, Apvienotās Karalistes valdībai ir jāizdara arī savs mājasdarbs. Piemēram, nodrošinot, ka sāk darboties pastāvīgie robežkontroles punkti, par kuriem vienošanās bija panākta jau sen. Mums ir nepieciešamas arī specifiskas drošības garantijas, kā, piemēram, skaidrs marķējums un iespējas uzraudzīt visus piegādes ķēdes posmus,” norāda Šefčovičs.
“Mēs izrādām milzīgu pretimnākšanu, taču atlikušās pārbaudes ir jāveic pienācīgi. Šādi mēs vēlamies aizsargāt mūsu iekšējo tirgu.”
Kā norāda komentētāji, ne visas Eiropas Savienības dalībvalstis ir atbalstījušas šādu piedāvājumu, jo daudzās galvaspilsētās joprojām ir neapmierinātība ar to, ka breksita jautājumi aizņem tik daudz laika. Taču, kā uzskata raidsabiedrības “Sky News” komentētājs Adams Pārsons, šis piedāvājums jebkurā gadījumā ir kas vairāk, nekā tika gaidīts vai cerēts.
Kas risinās iespējamos strīdus?
Citās domās ir Ziemeļīrijas Demokrātisko unionistu partijas vadītājs Džefrijs Donaldsons, kurš uzskata, ka Eiropas Savienības piedāvājums ir labs sākuma punkts, taču ar to ir daudz par maz fundamentālām pārmaiņām.
Pagaidām joprojām neatbildēts ir jautājums, vai britu puse būs gatava šādu piedāvājumu pieņemt. Pirms tam jātiek skaidrībā ar vēl vienu atlikušo zemūdens akmeni. Proti – kas risinās iespējamos strīdus abu pušu starpā?
Eiropas Komisija uzskata, ka tai būtu jābūt Eiropas Savienības Tiesai, taču Lielbritānijas vadība šādu nosacījumu joprojām nevēlas pieņemt. Eiropas diplomāti gan norāda, ka britu puse ar lordu Frostu priekšgalā šādam regulējumam pati bija piekritusi, tāpēc tagad tās iebildumi liekas visai neizprotami.
Turklāt, kā norādījis Marošs Šefčovičs, sarunās ar Ziemeļīrijas amatpersonām, kas no piedāvājumiem būs reālākās ieguvējas, Eiropas Savienības Tiesas aspektu ir pieminējis tikai viens.
