Tās galvenokārt ir saistītas ar atbilstošas muitas kontroles trūkumu precēm, kas no Lielbritānijas nonāk Ziemeļīrijā. Eiropas Komisija norāda, ka līdz šim tā ir atturējusies no juridiskas vēršanās pret Apvienoto Karalisti, lai dotu iespēju vienoties par abpusēji pieņemamiem risinājumiem, kā uzlabot izstāšanās vienošanās darbību.
Tomēr, kā norādīja komisijas runasvīrs Ēriks Mamērs, likuma izskatīšana Lielbritānijas parlamentā ar nolūku vienpusēji mainīt Ziemeļīrijas protokolu vairs nedod Briselei lielas cerības vienoties ar Londonu.
„Runa nav par to, ka mums nepatiktu viena vai otra likumprojekta daļa. Nebūt ne. Runa ir par to, ka mums ir starptautiska vienošanās, kas ir parakstīta un ratificēta no abām pusēm. Tādēļ nekādam Lielbritānijas likumam šobrīd nebūtu jāiet caur parlamentu. Mums vajadzētu kopā īstenot esošo protokolu. Tādēļ mēs uzskatām, ka likumprojekta iesniegšana ar mērķi vienpusēji mainīt protokola darbības principus pati par sevi ir nepieņemama. Tas ir arī saistīts ar pārkāpuma procedūrām, ko šodien esam prezentējuši,” izteicās Mamērs.
Jau ziņots, ka Lielbritānijas valdība gatavojas vienpusēji grozīt Ziemeļīrijas protokolu. Ārlietu ministre Liza Trasa apgalvo, ka šāda rīcība nebūs pretrunā ar starptautiskajiem līgumiem, ko Apvienotā Karaliste ir parakstījusi. Tomēr Briselē daudzi ir citādās domās. Ja solītais britu likums tiešām tiks apstiprināts, tad uz to var sekot stingri atbildes soļi no Eiropas Savienības.
