Londona skaidroja, ka tas esot nepieciešams, lai izvairītos no pārtikas trūkuma Ziemeļīrijas lielveikalos. Tomēr Eiropas Komisija uzskata, ka šāds vienpusējs solis pārkāpj izstāšanās līguma nosacījumus.
Jau otrais izstāšanās līguma pārkāpums pusgada laikā – tā pašreizējo situāciju raksturo Eiropas Komisija. Šoreiz to ir sadusmojis vienpusējs Borisa Džonsona valdības paziņojums, ka tā vismaz līdz oktobrim atliks pilnvērtīgas preču kustības kontroles uzsākšanu starp Lielbritāniju un Ziemeļīriju. Šādas pārbaudes ir atrunātas tā dēvētajā Ziemeļīrijas protokolā un ir nepieciešamas, jo šis reģions paliek par daļu no Eiropas Savienības vienotā tirgus.
Tādēļ amatpersonas Briselē pirmdien uzsāka formālu pārkāpuma procedūru pret Apvienoto Karalisti, vienlaikus paužot cerību, ka līdz mēneša beigām abām pusēm izdosies atrast abpusēji pieņemamu risinājumu.
Džonsons uzskata, ka kavēšanās ar pārbaužu ieviešanu nav nekāds būtisks pārkāpums. Turklāt svarīgi esot, lai visas Ziemeļīrijas kopienas būtu gatavas pieņemt jaunos noteikumus. Nesen apmeklējot Ziemeļīriju, Džonsons to akcentēja intervijā britu 4. televīzijas kanālam.
“Mēs vēlamies panākt, lai protokols atbilstu visu kopienu interesēm un lai visi būtu mierā ar to. Tas ir galvenais mūsu darbības mērķis. Tieši to mēs mēģinām panākt.”
Jūtamu spiedienu uz Džonsonu izdara arī Ziemeļīrijas reģionālās valdības vadītāja Arlīna Fostere. Viņa pārstāv unionistus, daudzi no kuriem preču kustības kontroli pielīdzina Ziemeļīrijas atdalīšanai no Apvienotās Karalistes.
„Ja runājam par protokolu, tad mēs turpinām paust vairuma Ziemeļīrijas iedzīvotāju viedokli, ka tam ir nepieciešama nopietna pieeja un ka šo dokumentu vajadzētu mainīt. Protokols rada neiedomājamu kaitējumu ne tikai unionistiem, bet gan iedzīvotājiem visā Ziemeļīrijā, jo cieš piegāžu ķēdes, kas ir cieši sasaistītas ar pārējo Apvienoto Karalisti,” secina Fostere.
Džonsona valdība uzskata, ka uzņēmumiem Ziemeļīrijā ir nepieciešams ilgāks laiks, lai sagatavotos, un ir svarīgi izvairīties no tukšiem plauktiem lielveikalos.
Tomēr amatpersonas Briselē atgādina, ka par preču pārbaužu nepieciešamību bija zināms jau sen un Lielbritānijas valdība to labi apzinājās, kad parakstīja šo vienošanos. Turklāt Eiropas Komisija cer, ka britu politiķi drīz atgriezīsies pie sarunu galda un skaidri izstāstīs, kā un kad viņi plāno izpildīt izstāšanās līguma prasības. Ja tas nenotiks, tad Eiropas Komisija var vērsties tiesā, kas Lielbritānijai var piespriest naudassodu.
KONTEKSTS:
Jaungada naktī Lielbritānija pameta Eiropas muitas savienību un vienoto tirgu. Lai gan juridiski Lielbritānija ES bloku pameta jau 2020. gada 31. janvārī, līdz šim gadam faktiski nekas daudz nebija mainījies, jo turpinājās pēcbreksita pārejas periods. Tā laikā starp Londonu un Briseli norisinājās smagas sarunas par jaunu brīvās tirdzniecības līgumu, kuru pašā Ziemassvētku priekšvakarā beidzot izdevās noslēgt un 30. decembrī arī abām pusēm parakstīt.
Dodoties uz Lielbritāniju, ES pilsoņiem tagad jārēķinās ar papildu nosacījumiem. Piemēram, bloka pilsoņiem vairs nebūs automātisku tiesību ilgstoši uzturēties un strādāt Lielbritānijā.
