Tikmēr Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vadītāji, ieskaitot Ungārijas premjeru, otrdien tikās Rietumbalkānu samitā Albānijas galvaspilsētā Tirānā.
Lai arī visas sešas Rietumbalkānu valstis (Serbija, Bosnija un Hercegovina, Albānija, Kosova, Melnkalne un Ziemeļmaķedonija) ir dažādās gatavības stadijās, lai iestātos ES, tās visas vieno neapmierinātībā ar šī procesa lēno tempu.
ES paplašināšanās nav notikusi, kopš 2013. gadā Eiropas Savienībai pievienojās Horvātija – tātad pirms deviņiem gadiem.
Šajā laikā ir pieaugusi Ķīnas un Krievijas ietekme reģionā, kas uztrauc Eiropu. Ķīna ir ienākusi Rietumbalkānos ar savu milzīgo investīciju programmu “Josla un ceļš” (“Belt and Road”), kas ir visai pievilcīga alternatīvu valstīm, kuras pagurušas no Eiropas prasībām. Pētnieki sarēķinājuši, ka Ķīna Rietumbalkānos investējusi 32 miljardus eiro 136 dažādos projektos.
Pie tam Balkānu reģionā pastāv konflikta risks, jo valstu attiecības ir visai saspīlētas. Piemēram, Serbijas premjers pagājušajā nedēļā paziņoja, ka neapmeklēs šo samitu, bet tomēr ir atbraucis. Pārmetumi Serbijai par tuvajām attiecībām ar Krieviju šeit izskanēja bieži.
"Šis nav laiks, kad sēdēt uz diviem krēsliem. Ja Serbija patiešām grib iestāties Eiropas Savienībā, tai ir jāakceptē arī mūsu pozīcija ārpolitikā," uzsvēra Horvātijas premjers Andrejs Plenkovičs.
"Šeit ir valstis, kuru pozīcija sakrīt ar Eiropas Savienības, un tādas, kuras piekrīt Putinam. Pret šīm abām grupām nevajadzētu izturēties vienādi – šodien svarīgi ir tas, vai esat ar Ukrainu vai ar Putinu, vai esat ieviesuši sankcijas pret Krieviju vai ne," teica Kosovas prezidente Vjosa Osmani.
Serbijas prezidents Aleksandrs Vučičs noraidīja šo kritiku.
"Serbija esot pārāk tuva Krievijai? Serbija ir neatkarīga valsts! Ja kāds mūs kritizē un saka, ka esam tuvu Krievijai – tas vienkārši ir iegansts, kad nav nekā cita ko teikt."
Vienmēr asais Albānijas premjers Edi Rama par nokaitēto situāciju Rietumbalkānos izteicās, ka Balkānu politika ir kā rokenrols, salīdzinot ar simfoniju Briselē, kur valda salīdzinoši mierīgā ES politika.
Tiesa gan, pretrunas ir vērojamas arī pašā Eiropas Savienībā, piemēram, attiecībās ar Ungāriju, kas tikko nobloķējusi 18 miljardu eiro palīdzību Ukrainai.
Tāpat arī ES nav vienprātības par tālāku paplašināšanos. Bulgārijas premjers Galabs Doņevs neslēpa sarūgtinājumu, ka Nīderlande un Austrija iebilst pret Bulgārijas dalību Šengenas zonā.
Albānijā otrdien panākta vienošanās, ka studenti no Rietumbalkāniem varēs piedalīties Eiropas Savienības studentu apmaiņas programmā "Erasmus", no nākamā gada rudens būs arī pieejams viesabonēšanas kā mājās režīms un Eiropa palīdzēs ar atbalstu enerģētikā.
Eiropas Savienība ir ieinteresēta sadarboties ar Rietumbalkānu valstīm, lai kopīgi risinātu migrācijas izaicinājumus gan reģionā, gan visā Eiropā.
Šādu viedokli Tirānas samita noslēgumā pauda Eiropadomes prezidents Šarls Mišels. Pēc viņa vārdiem pēdējo dienu laikā šajā jomā ir sasniegts progress.
"Mums bija ļoti svarīgi pieņemt kādus taustāmus lēmumus par finansiālās atbalsta paketes piešķiršanu Rietumbalkānu valstīm, lai mazinātu Krievijas uzsāktā kara Ukrainā radītās sekas. Savukārt, runājot par migrāciju – mēs zinām, ka tas vienmēr ir ļoti jūtīgs un izaicinošs jautājums," teica Mišels.
"Pēdējo nedēļu un mēnešu laikā mēs esam atkal saskārušies ar grūtībām, jo Eiropā ieceļojušo skaits ir ievērojami palielinājies. Tāpēc sadarbība ar Rietumbalkāniem mums ir fundamentāli svarīga.
Es gribētu izteikt pateicību par to, ka pēdējo dienu laikā mēs esam sasnieguši progresu vīzu politikas saskaņošanā. Tas ir solis pareizā virzienā, un es esmu pārliecināts, ka tuvāko dienu un nedēļu laikā mēs virzīsimies vēl tālāk uz priekšu, lai kopīgi risinātu šos izaicinājumus."
