Šis dokuments saucas "Krievijas Federācijas stratēģiskie mērķi Baltkrievijā", un tas ir izdots 2021. gada vasarā. Cita starpā šajā dokumentā norādīts, ka pērn jau pieņemtā konstitucionālā reforma ir jāsaskaņo ar Krievijas interesēm un likumi jāsinhronizē ar Krievijas likumiem.
Tāpat jānodrošina Krievijas ietekme sociālajā, politikas, tirdzniecības, ekonomikas, zinātnes, izglītības un kultūras jomā.
Vienlaikus Krievijas varas iestādes plāno vienkāršot Krievijas pasu izsniegšanas procedūru baltkrieviem.
Bet Ukrainas kara kontekstā Baltkrievijas aizsardzības ministrs ir paziņojis, ka valsts cer nākotnē izveidot aptuveni 100–150 tūkstošu cilvēku lielus spēkus, kas varētu būt kaut kas līdzīgs zemessardzei.
Baltkrievijas aizsardzības ministrs Viktors Hreņins norādījis, ka ir pārbaudīti kara komisariātos uzskaitē esošie cilvēki, taču visi viņi netiktu mobilizēti. Pagaidām gan vēl likums par zemessardzi ir tikai izstrādes stadijā.
Tikmēr Krievijas ekonomika pagājušajā gadā ir samazinājusies par 2,1%, un tas ir ievērojami mazāk nekā iepriekš prognozētais 12% kritums, liecina Krievijas statistikas aģentūras dati, kurus gan var būt pamats arī apšaubīt. Taču izskatās, ka augstās naftas cenas un izdevumi militārajā sfērā ir spējuši ekonomiku balstīt.
Britu raidsabiedrība BBC norāda, ka arī ieviestās sankcijas nav bijušas pilnībā efektīvas, jo par spīti mēģinājumiem izolēt Krieviju no Rietumu finanšu sistēmas tirgotāji ir atraduši veidus, kā līdzekļus iepludināt Krievijā un dabūt tos no turienes ārā. Galvenokārt darījumi notiek caur sankcijas neievērojošām trešajām valstīm vai ar kriptovalūtu palīdzību.
Vienlaikus gan jāatzīst, ka spēcīgākās sankcijas, kas saistītas ar naftas un naftas produktu tirdzniecību pret Krieviju, tika ieviestas vien gada beigās, tāpēc, visticamāk, ekonomisko rādītāju kritums turpināsies.
