Un tāpēc šīs nedēļas notikumu TOP 3 gan par jau minēto ceļošanu, par ceļošanas radītajām domstarpībām ar Lielbritāniju, kā arī migrācijas jautājuma saasināšanos Vidusjūras otrā krastā.
Vienošanās par Covid-19 sertifikātu
"Padome ir rekomendējusi dalībvalstīm atvieglot dažus no ierobežojumiem, īpaši cilvēkiem, kuri ir saņēmuši vakcīnu. Padome arī gatavojas paplašināt ārpus Eiropas Savienības esošo dalībvalstu sarakstu, kurās ir laba epidemioloģiskā situācija un ieceļošana no kurām tiks atļauja, balstoties uz jaunajiem kritērijiem. Vienlaicīgi, lai ierobežotu koronavīrusa paveidu izplatību Eiropas Savienībā, Eiropadome vienojās par jaunu avārijas bremžu mehānismu, kas ļautu dalībvalstīm rīkoties ātri un koordinēti," sacīja Eiropas Komisijas runasvīrs Kristans Vigands.
Līdz šim viens no lielākajiem šķēršļiem ceļošanas ierobežojumu atcelšanai vai mīkstināšanai bija jautājums par tā dēvēto zaļo ceļošanas sertifikātu jeb Covid-19 sertifikātu, kas apliecinātu to, ka persona ir vakcinēta. Vien ceturtdien, 20. maija, vakarā Eiropas Parlaments un dalībvalstis panāca vienošanos par šāda sertifikāta izveidi, vēlams jau pašā vasaras sākumā. Šāds digitālais sertifikāts ļaus ikkatram pilsonim iegūt dokumentu, kas apliecinās viņa vakcinācijas statusu, parādīs negatīvu Covid-19 testu, vai arī pierādīs to, ka persona Covid-19 ir izslimojusi.
Sākotnēji starp Eiropadomi un Parlamentu bija nopietnas domstarpības par to, vai šādam dokumentam būtu vai nebūtu jākalpo par atbrīvojumu no karantīnas ievērošanas vai arī jānodrošina bezmaksas testus. Tā vien izskatās, ka šoreiz nedaudz vairāk piekāpties ir nācies Eiropas Parlamentam.
Atkal saasinās ES un Lielbritānijas attiecības
Šīs nedēļas laikā kārtējo reizi saasinājās attiecības starp ES un Lielbritāniju, arvien lielākam skaitam britu dodoties atpūtas ceļojumos uz Eiropas dienvidiem. Pēc tam, kad saņemtas ziņas par visai neiecietīgo attieksmi pret ES pilsoņiem uz Apvienotās Karalistes robežas, bija bažas, ka līdzīga attieksme vai pat atriebība varētu būt vērojama arī dienvidu kūrortos. Šāda it kā ne visai nozīmīga rīvēšanās aktualizēja arī abu pušu starpā valdošās domstarpības par pēcbreksita noregulējumu Ziemeļīrijā. Ja vēl salīdzinoši nesen ES draudēja vienpersoniski apturēt šī Ziemeļīrijas protokola darbību, tad tagad par to runā jau Londona.
"Mūsu diskusijās ir daži rūgti momenti un šīs sarunas nav ļoti produktīvas. Jāskatās, cik tālu mēs ar tām nonāksim.
Lielākā problēma ir tāda – ja tas veids, kādā šis protokols strādā pašlaik, apdraud Lielās piektdienas miera līgumu, nevis to atbalsta, tad mums ir nopietna problēma. Ziemeļīrijas protokola mērķis tāds nebija. Ja tas tā tomēr notiek, tad šis dokuments nedarbojas pareizi un mums ir jāsāk runāt ar Eiropas Savienību par šo sarežģījumu atrisināšanu. Es ceru, ka mums to izdosies izdarīt aptuveni mēneša laikā," tā šonedēļ paziņoja breksita lietu ministrs Deivids Frosts.
Viņš norādīja, ka Ziemeļīrijas problēmas nebūtu pat aktualizējušās, ja šo jautājumu nebūtu uzkurinājusi pati ES, vienpersoniski ieviešot vakcīnu eksporta kontroli, pēc tam gan to atceļot. Kā norādījis Frosts – tieši šis 29. janvāra izgājiens esot pilnībā mainījis abu pušu sarunu toni.
Migrācijas krīze Vidussjūrā
Šī nedēļa nesa arī ļoti satraucošas ziņas no Ziemeļāfrikā esošā un Spānijai piederošā Seutas anklāva, kurā dažu dienu laikā iekļuva aptuveni 8000 migrantu. Tas viss faktiski notika ar Marokas policijas un robežsardzes ziņu.
"Jautājums nav par to, vai cilvēki vēlējās šķērsot robežu. Jautājums ir – kur bija Marokas policija, kas parasti novērš robežas šķērsošanu migrantiem.
Tas ir izskaidrojams ar saspīlējumu starp Spānijas un Marokas valdībām. Šī migrācijas kārts tiek izmantota kā šantāža, lai izdarītu spiedienu uz Eiropas Savienības dalībvalsti, šajā gadījumā Spāniju. Tas tāpēc, ka Spānija ir atkarīga no Marokas valdības neregulāro robežšķērsošanas gadījumu novēršanā, tāpat kā Grieķija ir atkarīga no Turcijas, kas novērš bēgļu plūsmu caur šo valsti," klāstīja Barselonas Starptautisko attiecību institūta pētniece Blanka Garsesa.
Viņa norādīja, ka migrācijas kārts atkal tiek izmantota, lai izdarītu spiedienu uz Eiropas valstīm, kas visai dāsni maksā arī Marokai par bēgļu plūsmas kontrolēšanu.
Eiropas Komisijas (EK) viceprezidents Margaritis Shins paziņojis, ka šī nav pirmā reize pēdējo mēnešu laikā, kad kāda trešā valsts cenšas iebiedēt ES. Taču bloka atbilde ir ļoti skaidra – nevienam ES šantažēt neizdosies. Pati EK gan visai negribīgi skaidroja, kuras valstis tad vēl varētu būt šantažējušas Briseli, taču novērotāji pieļāva, ka, visticamāk, tā ir Turcija.
