EK vadītāja: Eiropā krīzē pārāk daudzi vispirms domāja par sevi
"Neviens no mums to nevar paveikt viens pats. Neviena no dalībvalstīm nespēj pati tikt galā ar šo krīzi. Gan šajā krīzē, gan mūsu savienībā kopumā, tikai palīdzot citiem, mēs varam palīdzēt paši sev. Taču dažu pēdējo nedēļu stāsts ir diezgan sāpīgs, lai to stāstītu. Kad Eiropā bija nepieciešams palīdzēt vienam otram, pārāk daudzi vispirms domāja tikai par sevi. Kad Eiropai bija nepieciešams "Visi par vienu!" gars, pārāk daudzi atbildēja ar "tikai par sevi!"
Kad Eiropai bija nepieciešams pierādīt, ka šī nav tikai labu laikapstākļu savienība, pārāk daudzi atteicās dalīties ar savu lietussargu," sacīja EK vadītāja.
Kā norādīja komentētāji, lai arī neviena valsts netika saukta vārdā, šī kritika vērsta pret Vāciju, Franciju un citām valstīm, kas krīzes pašā sākumā atteicās dalīties ar citām valstīm ar nepieciešamo medicīnisko ekipējumu. Tikai ar EK iejaukšanos un draudiem uzsākt pārkāpumu procedūru pret Vāciju situāciju ir izdevies atrisināt.
Kā šajā nedēļā uzsver politikas komentētāji – dalībvalstis ir gadiem ilgi centušās ierobežot ES institūciju ietekmi pār savām veselības aprūpes sistēmām. Varbūt šī krīze parādīs, ka ir pienācis laiks šo praksi mainīt.
EK spiesta skaidrot kritiku par koordinētas darbības trūkumu
Kritikai ir pakļautas ne tikai dalībvalstis, bet arī pati ES, no kuras puses trūkstot koordinētu darbību. EK runasvīrs Eriks Mamers šonedēļ gan bija spiests taisnoties, ka ES institūcijas darot pat ļoti daudz un ļoti dažādās sfērās.
"Eiropas Komisija ir uzsākusi lielu skaitu dažādu iniciatīvu ļoti dažādās sfērās, lai apkarotu koronavīrusa krīzi un tās radītās sekas. Mēs strādājam veselības un medicīnas ekipējuma frontē, mēs strādājam pie tā, lai iekšējais tirgus varētu funkcionēt tā, kā tam paredzēts, lai tiktu sasniegti pacienti, medicīnas sistēma, patērētāji kopumā un rūpnīcas, kurām ir nepieciešami izejmateriāli. Mēs strādājam pie krīzes makroekonomikas dimensijas, lai nodrošinātu, ka dalībvalstis spēj atbalstīt savus uzņēmumus un to darbiniekus, kā arī pilsoņus kopumā, palīdzot tiem pārvarēt krīzi. Mēs strādājam pie repatriācijas. Mēs strādājam pie tā, lai Eiropas budžets, kurš atrodas daudzgadu finanšu ietvara pašā noslēgumā, spēj nodrošināt visas prasības," skaidroja Mamers.
Ja Eiropas Centrālās bankas izsludinātā vērtspapīru uzpirkšanas programma ar saviem lielajiem skaitļiem ir piesaistījusi plašu uzmanību, tad, iespējams, citas sfēras nav tik pamanītas. Ceturtdien, piemēram, lauksaimniecības ministri videokonferences laikā atzina, ka pašlaik vēl tikai tiek apzināti gan nacionālo valdību, gan Eiropas institūciju īstenotie pasākumi krīzes pārvarēšanai.
Taču pašai krīzes nav redzams ne gals, ne malas, tāpēc arī jau tagad prognozēt, kāda tieši palīdzība būs nepieciešama, ir pāragri.
Jau tagad gan ir zināms, ka jau minētajā lauksaimniecības sektorā Eiropas institūcijas ir gatavas piedāvāt viena apmēra palīdzību, taču zemnieki vēlas saņemt pavisam citu – daudz lielāku summu.
Zaļā gaisma sarunām ar Ziemeļmaķedoniju un Albāniju
Par spīti krīzes apstākļiem un saziņai ar videokonferenču palīdzību, ES līderi šajā nedēļā spēra ļoti nozīmīgu soli, dodot zaļo gaismu Ziemeļmaķedonijai un Albānijai uzsākt iestāšanās sarunas par pievienošanos ES. Vien pirms dažiem mēnešiem Francijas veto dēļ šāda iespēja tika kārtējo reizi atlikta. Taču tagad ES ir pierādījusi, ka pat tik sarežģītos apstākļos 27 valstu bloks var pieņemt nopietnus un atbildīgus lēmumus.
"Mūsu valstij, Eiropai un visai pasaulei tik grūtajā laikā, mēs esam saņēmuši labas un ļoti ilgi gaidītas ziņas no Briseles. Ziemeļmaķedonijas Republika uzsāk iestāšanās sarunas ar Eiropas Savienību. Šī ziņa ir atzinība mūsu valsts apņēmībai, centieniem un kapacitātei; institūciju, parlamenta, valdības un tieslietu sistēmas politiskajai gribai ieviest dzīvē reformas, kuras mēs izvirzījām par savu mērķi jau 2017. gadā," paziņoja Ziemeļmaķedonijas premjerministrs Olivers Spasovskis.
Spasovskis atzinis, ka viņa valsts ir bijusi spiesta pieņemt smagus lēmumus un atrisināt ieilgušus konfliktus, taču bez tiem šāds veiksmes stāsts nebūtu iespējams.
Sagaidāms, ka EK nākamo sarunu plānu publiskos līdz šī gada vidum un tad tiks sarīkota arī starpvaldību konference.
Albānijai gan ir nepieciešams izpildīt papildu nosacījumus, lai tā tiktu atzīta par atbilstošu nākamajiem soļiem.
