Di Maio norāda, ka Krievijas uzbrukums Ukrainai ir smags starptautisko tiesību pārkāpums.

Lēmums par Krievijas līdzdalības apturēšanu Eiropas Padomē tika pieņemts pēc Ukrainas un Polijas iniciatīvas.

1949. gadā dibinātā Eiropas Padome apvieno gandrīz visas Eiropas valstis (organizācijā ir 47 dalībvalstis). Organizācijas mērķis ir stiprināt cilvēktiesības, demokrātiju un likuma varu Eiropā.

Eiropas Padome savā paziņojumā uzsver, ka Krievija joprojām saglabā Eiropas Padomes dalībvalsts statusu, tādēļ tai ir jāpilda Eiropas Cilvēktiesību konvencija.

Ja Krieviju izslēgtu no Eiropas Padomes, tās pilsoņi zaudētu iespēju vērsties Eiropas Cilvēktiesību tiesā Strasbūrā.

Taču pagaidām Krievijas līdzdalība šajā organizācijā ir tikai uz laiku apturēta, nevis izbeigta, tādēļ joprojām būs iespējams iesniegt prasības ECT pret Krievijas valsti.

Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieks Mārcis Balodis uzskata, ka Krievijas iespējamai izslēgšanai no Eiropas Padomes būtu simboliska loma. Starptautiskās institūcijas ir vairāk svarīgas tieši Krievijai, jo tas ir veids, kā iegūt starptautisku prestižu. 

"Krievijas kopējā attieksme pret starptautiskajam institūcijām ir mēģināt tās izmantot savās interesēs, cik vien tas ir iespējams. Līdz ar to Krievija nebūtu uzskatāma par pašu lietderīgāko starptautisko institūciju dalībnieku," vērtēja Balodis.

Tam, ka izslēgšana no Eiropas Padomes būtu simbolisks solis, piekrīt Ģeopolitikas pētījumu centra direktors Māris Andžāns. Arī rietumvalstis negrib nodedzināt visus dialoga tiltus ar Krieviju. 

"Tāpat arī paliek EDSO jeb Eiropas drošības un sadarbības organizācija, kas faktiski ir viens no pēdējiem forumiem, kur ir iespējams sarunāties ar Krieviju.

Tostarp par bruņojuma kontroles jautājumiem. Līdz ar to diez vai būtu iespējas Krievijai aiziet no šīs organizācijas, ka izslēgtu," sprieda Andžāns.

Nosodot Krievijas agresiju Ukrainā, vairākas valstis ir paudušas gatavību slēgt savu gaisa telpu Krievijas lidsabiedrībām. Savukārt Latvijas Centrālā vēlēšanu komisija rosina izslēgt Krieviju un Baltkrieviju no Eiropas valstu vēlēšanu administratoru asociācijas.

KONTEKSTS:

Krievijas prezidents Vladimirs Putins 21. februārī atzina Doneckas un Luhanskas "tautas republiku" neatkarību no Ukrainas. Putins arīdzan piedraudēja Ukrainai, pieprasot, lai Ukraina nekavējoties pārtrauc karadarbību pret separātistiem, "pretējā gadījumā visa atbildība par iespējamo asinsizliešanas turpināšanu pilnībā būs uz Ukrainā valdošā režīma sirdsapziņas".

Ukraina un rietumvalstis gan uzsver, ka tieši Krievija ar Putinu priekšgalā ir tā, kas īsteno agresiju pret Ukrainu, savelkot līdz pat 150 000 karavīru pie Ukrainas robežas un draudot ar jaunu iebrukumu Ukrainas teritorijā.

Taču 24. februārī Putins paziņoja, ka Krievija ir sākusi "militāru operāciju" Ukrainā, un aicināja Ukrainas armiju "nolikt ieročus". Tas no demokrātiskās pasaules izsauca vēl lielāku nosodījumu un nākamos sankciju soļus pret Krieviju.