Eiropas Parlamenta debatēs par Baltkrieviju valdīja reti pieredzēta vienprātība. Pat eiroskeptiķi un komunisti, kas regulāri mēdz kritizēt Eiropas Savienības sankcijas un aizstāvēt nepieciešamību pēc labām attiecībām ar tādām valstīm kā Krievija, šoreiz mudināja rīkoties.
Lukašenko ir pārkāpis sarkanās līnijas
Eiropas Savienības augstais pārstāvis ārlietās Žuzeps Borels sacīja, ka Baltkrievijas līderis Lukašenko ir pārkāpis vairākas sarkanās līnijas, piespiežot Eiropas aviokompānijas lidmašīnu nolaisties Minskā.
“Tas ir ne tikai apdraudējis vairāk nekā 100 pasažieru drošību, tas arī ir apšaubījis starptautiskos noteikumus par gaisa satiksmi.
Tam sekojošais jaunā baltkrievu žurnālista un viņa draudzenes arests bija riebīga rīcība. Viņu piespiedu atzīšanās valsts televīzijā ir vēl viens piemērs kliedzošiem cilvēktiesību pārkāpumiem, ko veic Lukašenko režīms.”
Borels sacīja, ka sankcijas pret baltkrievu amatpersonām tiks apstiprinātas jau tuvākajā laikā. Savukārt lēmums par Eiropas Savienības vēršanos pret tādām Baltkrievijas ekonomikas nozarēm kā kālija eksports varētu sekot nākamajā ārlietu ministru sanāksmē šomēnes. Tomēr tam ir vajadzīga visu ES dalībvalstu vienprātība.
Hibrīdkara elementi
Bijušais Lietuvas premjers Andrjus Kubiļus debatēs sacīja, ka viņa rīcībā esošā neoficiālā informācija liecina, ka Eiropas sankcijas varētu būt pārāk maigas.
Rīkoties mudināja arī Eiropas Parlamenta deputāte no Polijas Anna Fotiga. Tāpat kā vairāki citi runātāji viņa sacīja, ka Lukašenko rīkojas tik pārgalvīgi, jo viņu atbalsta Krievijas prezidents Vladimirs Putins.
"Mana valsts, Polija, un mūsu kaimiņš Lietuva, sastopas ar hibrīdkara elementiem, kas ar Lukašenko rokām tiek paveikti pret mums,” teica Fotiga.
Poļi un lietuvieši visaktīvāk vēršas pret Lukašenko
Viens no Polijas deputātiem arī pieminēja, ka vairāki Baltkrievijas aktīvisti otrdien ir sākuši bloķēt ceļu netālu no Polijas robežas ar Baltkrieviju. Šādi viņi vēlas paust protestu pret to, ka Lukašenko pēc būtības ir slēdzis robežas un neļauj iedzīvotājiem pamest valsti.
Uzkrītoši ir tas, ka debatēs par situāciju Baltkrievijā ir aktīvi izteikušies gan Lietuvas, gan Polijas, gan arī vairāku citu valstu deputāti. Tomēr neviens no Latvijas eiroparlamentāriešiem šoreiz nav izteicies.
Viens no iemesliem varētu būt saistīts ar to, ka mūsu deputāti strādā attālināti no Latvijas, nevis atrodas Strasbūrā, līdz ar to viņiem ir grūtāk tikt pie vārda.
KONTEKSTS:
23. maijā Baltkrievija piespieda nolaisties Minskā aviokompānijas "Ryanair" reisa lidmašīnu ar 126 pasažieriem, kas bija ceļā no Atēnām uz Viļņu. Rīkojumu par lidmašīnas pārtveršanu personīgi devis Baltkrievijas vadonis Aleksandrs Lukašenko.
Operācijas mērķis bija aizturēt vienu no pasažieriem: Baltkrievijas opozīcijas līderes Svjatlanas Cihanouskas štāba locekli, vienu no opozīcijas medija "Nexta" dibinātājiem Romānu Protaseviču. Lukašenko režīms viņu apsūdz masu nekārtību rīkošanā, par ko viņam draud 15 gadu cietumsods.
Baltkrievijas režīma rīcību nosodīja gan Baltkrievijas opozīcija, gan rietumvalstu amatpersonas, kas to raksturo kā valsts atbalstītu gaisa pirātismu, pasažieru lidmašīnas nolaupīšanu un rupju starptautisko civilās aviācijas noteikumu pārkāpumu.
Eiropas Savienības valstu līderi pēc notikušā vienojās paplašināt sankcijas pret Baltkrievijas amatpersonām, kā arī uzņēmumiem, kas finansiāli atbalsta Minskā valdošo režīmu. Baltkrievijas aviokompānijām aizliegts izmantot ES valstu gaisa telpu un nosēsties ES valstu lidostās. Savukārt Eiropas lidsabiedrībām ieteikts neizmantot Baltkrievijas gaisa telpu
