Jau ilgstoši apspriestām problēmām ar plašsaziņas līdzekļu brīvību Polijā un Ungārijā pēdējā laikā ir pievienojies arī satraukums par notiekošo Slovēnijā. Šīs valsts premjers Janezs Janša pēdējā laikā “Twitter” tīklā aktīvi uzbrūk ne tikai vietējiem, bet arī atsevišķiem Briseles žurnālistiem. Viņš apgalvo, ka žurnālisti atbalsta kreisos spēkus un viņiem dots uzdevums apzināti stāstīt melus par Slovēnijā notiekošo.
Valdībām nepatīk patiesība
Tādēļ deputāts Mihals Šimečka no Slovākijas ir sacījis, ka viņam šī situācija atgādina notikumus Slovākijā pirms žurnālista Jana Kucjaka nogalināšanas.
“Jārīkojas tagad, jo drīz jau varētu būt par vēlu, lai glābtu šīs demokrātijas. Uzbrukums preses brīvībai bieži vien ir pirmā autoritārisma pazīme.”
Tomēr Slovēnijas valdošās partijas deputāte Romana Tomca noraida jebkādu kritiku un saka, ka preses brīvības līmenis šajā valstī nesen ir palielinājies. “Slovēnijas opozīcija nodarbojas ar mūsu valdības nomelnošanu un reputācijas graušanu. Nesenais pētījums ir parādījis, ka vairums Slovēnijas mediju, ap 80%, ir kreisi noskaņoti, iestājas pret pašreizējo valdību. Tomēr mēs nevienu neiznīcinām.”
Daudzu deputātu uzmanību piesaistīja arī Polijas valdības apspriestais likumprojekts, kas paredz aplikt ar nodokļiem reklāmas ieņēmumus. Tas izsauca plašus mediju protestus, kuru ietvaros daudzi Polijas izdevumi publicēja melnus attēlus uz vāka vai uz laiku pārtrauca raidīšanu.
“Pašreizējo situāciju vislabāk raksturojis Polijas neatkarīgā laikraksta „Gazeta Wyborzca” galvenais redaktors.
Viņš rakstīja, ka žurnālisti tiek uztverti kā ienaidnieki tikai tādēļ, ka ir neatkarīgi un viņiem ir drosme pateikt varas pārstāvjiem patiesību,” secina EP deputāts no Nīderlandes Jeruns Lenerss.
Žurnālistu nomelnošana
Turpretī bijusī Polijas premjere Beāta Šidlo to nodēvēja par dezinformāciju un atsaucās uz to, ka Polijas konstitūcija aizliedz cenzūru. “Šis likums ir domāts, lai regulētu interneta milžus, kuri Polijā nemaksā nodokļus atšķirībā no Polijā strādājošajiem plašsaziņas līdzekļiem, kuri maksā nodokļus. Runa ir par vienlīdzīgu apstākļu radīšanu visiem Polijas medijiem. Protams, mums ir jārūpējas par to, lai netiktu izplatīta dezinformācija. Bet nevajag šeit rīkot debates, kas balstās uz pilnīgi nepatiesu informāciju.”
Par situāciju Ungārijā runāja EP deputāte Gvendoline Delbosa-Korfilda no Francijas: “Ungārijas valdība izmanto jebkādus līdzekļus, kas ir tās rīcībā, lai apspiestu plašsaziņas līdzekļu brīvību un daudzveidību. To vidū ir piespiedu slēgšana, pārpirkšana, nelikumīgs valsts atbalsts.
Valsts apmaksāta reklāma tiek izvietota tikai valdībai lojālajos izdevumos, tiek rīkotas žurnālistu nomelnošanas kampaņas, bet mediju padome pilnībā atbalsta valdību.
Mums ir jāsatraucas ne tikai par tiesiskumu, bet gan par Eiropas Savienības pamatprincipiem.”
Eiropas Komisija (EK) atzina, ka situācija daudzviet Eiropā patiesi ir satraucoša un nebūtu pieļaujama atgriešanās pie sociālisma laiku monopola uz patiesību. Tomēr konkrētu rīku, lai ietekmētu šīs valstis, EK rīcībā nav nemaz tik daudz.