Līdz šim EP vadīja itālietis Dāvids Sasoli, kurš 11. janvārī aizgāja mūžībā. Sasoli pilnvaru termiņš būtu noslēdzies šomēnes, taču viņš decembrī paziņoja, ka nekandidēs uz otro pilnvaru termiņu. EP prezidenta pilnvaru termiņš ir divarpus gadi.
Lai arī šis postenis lielākoties uzskatāms par ceremoniālu, tomēr Metsolas priekšteči ir pierādījuši, ka prezidentam var būt liela loma un vārds Eiropas procesos. Piemēram, viņas priekšgājējam Sasoli par pārāk kritisku attieksmi pagājušajā gadā Kremlis liedza ierašanos Maskavā.
EP priekšsēdētāja amatam bija izvirzīti četri kandidāti: Roberta Metsola (Eiropas Tautas partija (EPP), Malta), Alise Kunke (Zaļie/EFA, Zviedrija), Kosma Zlotovskis (Eiropas Konservatīvo un reformistu grupa (ECR), Polija) un Sira Rego (Kreiso grupa, Spānija).
Ar 458 balsīm par @EP_President ievēlēta Roberta Metsola. Viņa būs trešā EP priekšsēdētāja sieviete pēc Simonas Veilas (1979-1982) un Nikolas Fontēnas (1999-2002).
— Eiropas Parlaments Latvijā (@Europarl_LV) January 18, 2022
Plašāk par EP priekšsēdētājas vēlēšanām un pienākumiem ⬇️ un ➡️ https://t.co/gGlPknPPoS
Vēlāk tiks ievēlēti arī EP priekšsēdētāja vietnieki. Uz vienu no posteņiem pretendē no Latvijas ievēlētais Roberts Zīle, kurš pārstāv Eiropas Konservatīvo un reformistu grupu.
Zīle atzinīgi vērtē Metsolas ievēlēšanu. "Viņa saprot lielās Eiropas lietas un saprot arī Krievijas naudas un ekonomikas ietekmi. Arī tas, ka Eiropas Tautas Partijas grupas vadītājs Manfrēds Vēbers ļoti virzīja Metsolu, domāju, ka viņš ļoti lieliski saprot, ka “Nords Stream “ jautājums viņai nebūs noslēpums."
"Šeit pluss ir, ka viņa nāk no mazas valsts, vēl mazākas, nekā Latvija. Un tas ir psiholoģisks pārrāviens Eiropas Parlamenta vēsturē, ka tā var iegūt Eiropas Parlamenta prezidenta krēslu.”
Jaunais amats Metsolai kļuva par savdabīgu dāvanu dzimšanas dienā, jo tieši šodien viņai aprit 43 gadi. Robertas vīrs ir Somijas politiķis Uko Metsola, viņiem ir četri dēli.
Metsola ir līdz šim jaunākā Eiropas Parlamenta vadītāja. Pēc izglītības viņa ir juriste. Savu karjeru Metsola sāka Maltas Nacionālistu partijas jauniešu organizācijā, pēc tam kā juriste ir strādājusi Maltas Pastāvīgajā pārstāvniecībā Eiropas Savienībā un Eiropas Ārējās darbības dienestā, līdz pirms deviņiem gadiem kļuva par Eiropas Parlamenta deputāti.
Metsola ir EP deputāte kopš 2013. gada un EP viceprezidente kopš 2020. gada.
"Esmu sieviete no mazas salas jūras vidū Eiropas dienvidos. Es zinu, ko nozīmē, kad tevi neņem vērā. Es zinu, kā ir, kad tev piekarina birkas. Bet es arī zinu, cik šodien notiekošais ir nozīmīgs cilvēkiem ārpus šis zāles.
Es zinu, cik svarīgi tas ir katrai meitenei, kura šodien uz mums skatās. Es zinu, ko tas nozīmē katram, kurš jebkad ir uzdrošinājies sapņot," pēc ievēlēšanas teica Metsola.
Feministes gan nereti kritizējušas viņas nostāju abortu jautājumā, jo Metsola ir balsojusi pret priekšlikumiem, kas paredzēja atvieglot sieviešu iespējas veikt abortu. Malta ir vienīgā valsts Eiropas Savienībā, kur aborti ir pilnībā aizliegti.
Metsolas ievēlēšana notikusi sarežģītā laikā, kad Eiropu arvien plosa Covid-19 pandēmija un joprojām arī ir sarežģītas ģeopolitiskas attiecības ar Krieviju.
Metsola vienmēr uzsvērusi, ka vēlētos veidot moderni domājošu Parlamentu un veicināt cilvēku uzticību Eiropas idejām.
“Nākamajos gados cilvēki visā Eiropā raudzīsies uz mūsu institūciju, tās vadību un virzienu, kamēr citi turpinās pārbaudīt mūsu demokrātijas robežas, vērtības un Eiropas principus," teica Metsola.
"Mums ir jācīnās pret Eiropas Savienību nomelnojošu vēstījumu, kas tik viegli un ātri pieņemas spēkā. Dezinformācija, kas pandēmijas laikā tika pastiprināta, veicina cinismu un lētus nacionālisma, autoritārisma, risinājumus, un tās ir maldīgas ilūzijas.”
