Merkeles pārstāvētie kristīgie demokrāti (CDU) un viņu Bavārijas māsaspartija - Kristīgi sociālā savienība (CSU) - ieguvuši tikai 28,9% balsu, kas ir par septiņiem procentpunktiem mazāk nekā iepriekšējās EP vēlēšanās, kas notika 2014.gadā.
Tas konservatīvajiem ir vājākais sniegums, kādu tie jebkad guvuši kopš Otrā pasaules kara valsts mēroga vēlēšanās.
Tomēr vēl smagāku triecienu saņēmuši CDU/CSU koalīcijas partneri sociāldemokrāti (SPD), kas, iegūstot tikai 15,8% balsu, salīdzinājumā ar 2014.gadu zaudējuši 11 procentpunktus.
Tādējādi sociāldemokrāti noslīdējuši trešajā vietā, atpaliekot no "zaļajiem", par kuriem svētdien balsojuši 20,5% vāciešu.
Taču kārtējā sociāldemokrātu pazemojošā sakāve šoreiz var izrādīties daudz sāpīgāka Merkelei.
Atbalsta mazināšanās SPD pēdējo gadu laikā, ko atspoguļo arvien sliktākie vēlēšanu rezultāti, vairo nemieru sociāldemokrātu rindās, īpaši partijas kreisajā spārnā, kur jau gadiem gruzd neapmierinātība ar iesaistīšanos Merkeles vadītajā "lielajā koalīcijā".
EP vēlēšanu rezultāti tikai vairos šo neapmierinātību, ko papildus pastiprinās SPD sakāve Brēmenē, kur sociāldemokrāti atradušies pie varas 73 gadus.
Brēmenes federālās zemes reģionālā parlamenta vēlēšanās, kas notika vienlaikus ar EP vēlēšanām, sociāldemokrāti ieguvuši tikai 23,9% balsu, demonstrējot vājāko sniegumu kopš 1946.gada. Viņus pirmo reizi apsteigusi CDU, par kuru šoreiz balsojuši 25,2% vēlētāju.
Ja SPD iekšējā cīņā uzvarēs partijas kreisais spārns, sociāldemokrāti varētu pamest "lielo koalīciju", izraisot pirmstermiņa vēlēšanas.
Merkele jau paziņojusi, ka vairs nekandidēs uz vēl vienu pilnvaru termiņu kanclera amatā, un atstājusi CDU priekšsēža krēslu, partijas vadības grožus nododot Annegrētai Krampai-Karrenbauerei.
Jau iepriekš klīdušas runas, ka EP vēlēšanu rezultāti varētu pasteidzināt Merkeles aiziešanu, taču vadošie CDU pārstāvji centušies kliedēt bažas par iespējamo valdības sabrukumu.
CDU ģenerālsekretārs Pauls Cīmiaks sarunā ar raidorganizāciju ZDF uzsvēris, ka valdībai jāturpina strādāt, lai "nodrošinātu stabilitāti". Viņš gan atzinis, ka vēlēšanu rezultāti nav attaisnojuši konservatīvo cerības, vienlaikus norādot, ka CDU/CSU devusi savu ieguldījumu, lai par nākamo Eiropas Komisijas (EK) prezidentu kļūtu Manfrēds Vēbers.
Vēbers, kurš pārstāv CSU, ir centriski labējās Eiropas Tautas partijas (EPP) vadošais kandidāts, ka pretendē uz pašreizējā EK prezidenta Žana Kloda Junkera pēcteča godu.
Tikmēr SPD ģenerālsekretārs Larss Klingbeils "lielās koalīcijas" jautājumā ir daudz izvairīgāks, vienīgi atzīstot, ka vēlēšanu rezultāti "nevar palikt bez sekām".
Viņš piebildis, ka SPD tuvākajās stundās un dienās daudz kas pārrunājams.
Savukārt partijas līdere Andrea Nālesa izteikusies, ka "ārkārtīgi neapmierinošie" vēlēšanu rezultāti apliecina, ka sociāldemokrātiem ir "daudz darāmā". Taču pazemojošā sakāve liek uzdot jautājumus par viņas pašas nākotni SPD priekšsēža krēslā.
Tikmēr Krampa-Karrenbauere atzinusi, ka arī CDU sniegums nav bijis apmierinošs, norādot, ka vēlēšanu rezultāti neattaisno kristīgo demokrātu pretenzijas uz tā dēvētās tautas partijas statusu.
Tomēr jaunā CDU līdere uzsvērusi, ka partija izpildījusi abus galvenos svētdienas uzdevumus - uzvarējusi EP vēlēšanās un sakāvusi SPD Brēmenē.
Taču ievērojamais atbalsta kritums konservatīvajiem, domājams, iedragās Krampas-Karrenbaueres kā partijas jaunās līderes reputāciju, jo Merkele šajā kampaņā faktiski vairs neiesaistījās.
