Līdzīgi kā savulaik pirms Soču olimpiskajām spēlēm arī pirms Pasaules kausa izcīņas futbolā Krievija ir nonākusi pastiprinātā pasaules uzmanības centrā. Galvenokārt tāpēc, ka nenoliedzami milzīgi populārā sportiskā pasākuma laikā tradicionāli tiek aizmirsts par dažādiem cilvēktiesību pārkāpumiem un arī citām politiskajām aktivitātēm čempionāta rīkotājvalstī. Taču Krievija, acīmredzot, tās pēdējo gadu aktivitāšu dēļ ir izņēmums. Daudzas pasaules valstis ir aicinājušas savus līdzjutējus nebraukt uz Pasaules kausu, tādējādi protestējot pret Krievijas īstenoto politiku un tur valdošajiem cilvēktiesību pārkāpumiem, rasismu vai ksenofobiju.
Pagājušajā ceturtdienā, dienā kad Pasaules kausa pirmajā spēlē sacentās Krievijas un Saūda Arābijas komandas, Eiropas Parlamentā notika debates par cilvēktiesību ievērošanu dažādās valstīs, tostarp Krievijā. Deputāti vienojās par rezolūciju, kurā tiek pieprasīts nekavējoties atbrīvot Krievijas cietumos turētos politieslodzītos, ieskaitot terorismā apsūdzēto ukraiņu režisoru Oļegu Seņcovu un aptuveni 70 viņa tautiešus.
Čārlzs Tennoks no Eiropas konservatīvo un reformistu grupas norādījis, ka Krievijas darbības pelna nosodījumu ne tikai Seņcova gadījumā:
"Mana grupa pieprasa nekavējošu un beznosacījumu Oļega Seņcova un citu ieslodzīto atbrīvošanu, jo šai valstij nav nekādas likumīgas jurisdikcijas pār viņiem. Es arī aicinu Eiropas politiskos līderus atturēties no 2018.gada Pasaules kausa apmeklēšanas, tādējādi nosodot Krievijas necieņu pret likumos balstīto pasaules kārtību, piesakot savas pretenzijas uz Krimu, Austrumukrainu, kā arī iejaukšanos Eiropas Savienības un ASV politiskajos procesos. Nemaz nerunājot par savu pilsoņu indēšanu manā valstī, Lielbritānijā," teicis Tennoks.
Jaunajā rezolūcijā Krievija aicināta nodrošināt arī vārda un pulcēšanās brīvību. Tāpat kritizēts ārvalstu aģentu likums, kas ļauj stingrāk kontrolēt medijus un nevalstiskās organizācijas, kas saņem finansējumu no ārvalstīm.
Deputāte Marietje Šalke no Liberāļu un demokrātu alianses norāda, ka dažādas represijas jau ir kļuvušas par tendenci:
"Šo satraucošo represiju tendenci pastiprina fakts, ka Krievija Eiropas Cilvēktiesību tiesā zaudē vairumu lietu. Mēs pieprasām beznosacījumu visu politisko ieslodzīto un cilvēktiesību aktīvistu atbrīvošanu, kā arī aicinām Krievijas varas iestādes cienīt cilvēku tiesības arī ieslodzījumā. Tas nozīmē godīgus tiesas procesus, spīdzināšanu izbeigšanu, atzīšanās izspiešanu ar spīdzināšanu, kā arī pieeju juristiem, ārstiem un tā tālāk," skaidro Šalke.
Rezolūcijā arī nosodīti Krievijas veiktie starptautisko tiesību pārkāpumi okupētajā Krimā, tostarp Krievijas likumdošanas ieviešana, pussalas militarizācija, kā arī sistemātiski plaša mēroga cilvēktiesību pārkāpumi.
Tāpat Eiropas Parlamenta deputāti nav aizmirsuši arī Krievijas aktivitātes Abhāzijā un Dienvidosetijā, aicinot Maskavu izbeigt šo Gruzijai piederošo teritoriju okupāciju. Deputāti norādījuši, ka 2008.gada iebrukums bija pirmais lielākais atklātais Krievijas uzbrukums Eiropā pieņemtajai kārtībai. Eiropas Parlaments aicina Krieviju izvest militāros spēkus no šīm teritorijām un atļaut Eiropas Savienības pārraudzības misijas piekļuvi, kā arī pārtraukt dzeloņstiepļu nožogojumu uzstādīšanu, kas kavē cilvēku personiskos kontaktus un izolē okupēto reģionu iedzīvotājus. No savas puses Eiropas Savienība esot cieši apņēmusies sniegt savu ieguldījumu Krievijas un Gruzijas konflikta miermīlīgā atrisināšanā.
Parlamenta deputāti aicinājuši Eiropas Savienības dalībvalstis arī turpmāk saglabāt pret Krieviju ieviestās sankcijas. Pret Krieviju vērsto deklarāciju atbalstīja 485 deputāti, pret balsoja 76, atturējās 66 deputāti.
