"Šī pakotne ir dažādu EP esošo grupu labas sadarbības iznākums. Es zinu, ka tas nebija viegli, jo atšķirības Eiropas Savienības iekšienē ir lielas, arī tagad. Un koronavīrusa krīze to ir parādījusi ļoti dramatiski. Ir situācija, kurā mūsu centrālie tirgi ir bāzēti Rietumeiropā un Centrāleiropā, un mums dalībvalstis perifērijā, kurām ir jātransportē preces no šīs perifērijas uz centrālajiem tirgiem. Es domāju, ka pēdējo 10 gadu laikā esam redzējuši, ka šī sistēma radījusi lielu pelēko zonu," izmaiņu nozīmi komentēja Transporta un tūrisma komitejas loceklis Izmails Ertugs.
Šīs izmaiņas ne tuvu par lieliskām neuzskata virkne Eiropas valstu. Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Bulgārijas, Maltas, Polijas, Ungārijas, Kipras, Rumānijas transporta un ārlietu ministri kopīgā vēstulē EP vērsa uzmanību uz Pirmās mobilitātes pakotnes negatīvo ietekmi uz vienoto tirgu un klimata politiku. Šīs valstis centās vērst EP uzmanību uz nepieciešamību izvērtēt riskus un saskaņotību ar bloka politiku, ko radīs jaunais regulējums. Viens no jaunajiem noteikumiem paredz pienākumu transportlīdzeklim reizi astoņās nedēļās atgriezties valstī, kurā pārvadātājs veic uzņēmējdarbību. Kritiķu ieskatā tas izstumj dažas dalībvalstis no vienotā tirgus un radīs būtiskus un, iespējams, atsevišķos gadījumos nepārvaramus šķēršļus.
"Ne tikai šoferiem jābrauc atpūsties pie ģimenes, kas vēl būtu saprotams, un to arī kompānijas būtu gatavas nodrošināt no savām izmaksām. Bet arī pašām automašīnām jāatgriežas tai vietā, kurā reģistrētas, neskatoties, ka jāveic 3000 kilometri no Francijas dienvidiem līdz Latvijai. Un tas jādara katru astoto nedēļu. Tam nav nekāda sakara ar kādām šoferu sociālām tiesībām. Tas ir vienkārši tāpēc, lai šīm kompānijām būtu neizdevīgi operēt Rietumeiropas tirgos," sacīja EP Transporta komitejas deputāts Roberts Zīle (Nacionālā apvienība).
Latvija un citas valstis arī norāda, ka šāds princips ir klajā pretrunā ar tā dēvēto "zaļo kursu” un tajā vērstajiem pasākumiem, ko ir atzinusi arī Eiropas Komisija, solot veikt ietekmes novērtējumu, bet ne agrāk kā rudenī.
Eiropas parlaments autopārvadātāju noteikumus pieņēma bez lūgtajiem labojumiem. Un balsojums bija nevis pēc politiskajām grupām – bet gan tīri ģeogrāfisks – pat Tatjana Ždanoka (Latvijas Krievu savienība) balsoja kopā ar pārējiem Latvijas deputātiem.
"Trešdaļa ES valstu – 9 no 27 – pieprasīja apturēt to. Tas netika ņemts vērā. Tas nozīmē – cik tomēr stingra ir nostāja par to, ka savs tirgus, sava solidaritāte ir tuvāka nekā kopējā solidaritāte," pauda EP Transporta komitejas priekšsēdētāja vietnieks Andris Ameriks (Gods kalpot Rīgai).
Ir bažas, ka jauno noteikumu rezultātā, darbu un biznesu varētu zaudēt daļa Austrumeiropas pārvadātāju.
"Neviens jau nerūpēsies Briselē, Parīzē vai kaut kur citur, piemēram, par rumāņu šoferi, kurš zaudēs savu darbu, jo viņa kompānija vairs nevarēs operēt. Viņš atgriezīsies kā bezdarbnieks savā ciematā – un tad nevienam Parīzē vai Briselē nesāpēs galva par to, ka viņa sociālie apstākļi ir kļuvuši vēl sliktāki, nekā tas, ko viņi sauc par vergu darbu Rietumeiropas tirgos," sacīja Zīle.
Tāpat tiek norādīts, ka Pirmā mobilitātes pakotne tika izstrādāta citā ekonomiskajā realitātē, proti, pirms Covid-19 radītās pandēmijas.
Pandēmija tiešā veidā ir ietekmējusi arī autopārvadājumu nozari, tāpēc ir būtiski, lai topošais regulējums veicina sektora atkopšanos.
Pieņemtie noteikumi stāsies spēkā pēc to publicēšanas ES oficiālajā vēstnesī tuvāko nedēļu laikā.
Noteikumus par norīkošanu darbā sāks piemērot 18 mēnešus pēc tiesību akta stāšanās spēkā.
Noteikumus par atpūtas laiku, tostarp transportlīdzekļu vadītāju atgriešanos mājās, piemēros 20 dienas pēc tiesību akta publicēšanas. Noteikumus par kravas automobiļu atgriešanos un citas izmaiņas noteikumos par piekļuvi tirgum piemēros 18 mēnešus pēc tam, kad būs stājies spēkā tiesību akts par piekļuvi tirgum.
Deputāti gan rēķina, ka dalībvalstis šos noteikumus pārsūdzēs tiesā. It īpaši prasība – ik pa astoņām nedēļām smagajām automašīnām atgriezties reģistrācijas valstī – varētu būt vieglāk apstrīdama. Pret šo prasību pat iebilda Eiropas Komisija, bet Francijas un Vācijas lobijs izrādījās spēcīgāks, jo lētie Austrumeiropas pārvadātāji nav patīkama konkurence.
KONTEKSTS:
Pēc garām diskusijām kravu autopārvadājumu reforma ES tika apstiprināta aizvadītā gada nogalē.
Baltijas valstis, Bulgārija, Rumānija, Polija, Ungārija, Kipra un Malta iebilda pret atsevišķām kravu autotransporta pārvadājumu reformas normām. Vislielākie iebildumi ir pret to, ka kravas automašīnām turpmāk ik pa astoņām nedēļām būs jāatgriežas valstī, kur tās ir reģistrētas.
