Eiropas Tautas partijas grupa, kurā ietilpst partija “Jaunā Vienotība”, paliks lielākā frakcija Eiropas Parlamentā. Sociāldemokrāti ir otrajā vietā. Tomēr ar šīm divām partijām vien vairs nepietiks, lai izveidotu stabilu vairākumu.
Pirmo reizi kopš 1979. gada, kad pilsoņi ieguva tiesības balsot par Eiropas Parlamenta sastāvu, Eiropas Tautas partija un sociāldemokrāti kopā vairs neveidos deputātu vairākumu. Lai gan Eiropas Tautas partija, kuras sastāvā ietilpst “Jaunā Vienotība”, arī nākamajā Eiropas Parlamenta sasaukumā būs lielākā politiskā grupa, tās deputātu skaits būs mazāks nekā pašreiz.
To žurnālistiem atzina Eiropas Tautas partijas vadošais kandidāts Manfreds Vēbers.
“Centriski noskaņotās partijas Eiropas Parlamentā kļūst mazākas. Tās ir partijas, kas tic Eiropas nākotnei, kas vēlas padarīt Eiropu spēcīgāku, kam ir ambicioza pieeja Eiropas attīstībai. Centrs sarūk, tas ir skaidrs.
Eiropas Tautas partija šobrīd nejūtas kā uzvarētāja, jo mūsu mandātu skaits samazinās. Tomēr mēs esam priecīgi, ka atkal būsim lielākā Eiropas Parlamenta politiskā grupa,” sacīja Vēbers.
Mazāk deputātu būs arī sociāldemokrātiem. Tādēļ tikai ar šīm divām partijām būs par maz, lai izveidotu stabilu vairākumu.
Vēbers atgādināja, ka viens no viņa partijas galvenajiem priekšvēlēšanu solījumiem bija stabilitātes saglabāšana Eiropā.
Tomēr sociāldemokrātu vadošais kandidāts Franss Timmermanss uzstāja, ka drīzāk būtu jārunā par progresīvās koalīcijas izveidi.
“Kad es dzirdu, ka Vēbers vai Eiropas Tautas partija runā par stabilitāti, tad tas nozīmē: atstāsim visu, kā ir. Bet, paskatoties uz vēlēšanu rezultātu, manuprāt, ir skaidrs, ka tas nav iespējams,” sacīja Timmermanss.
Visticamāk, lielu lomu turpmākajās sarunās varētu spēlēt liberāldemokrāti, kuri ir apvienojuši spēkus ar Francijas prezidenta Emanuela Makrona sarakstu. Līdz ar to šī grupa ir kļuvusi lielāka.
Viena no tās līderiem, konkurences komisāre Margrēte Vestagere ir skaidri paziņojusi, ka viņa vēlas kļūt par nākamo Eiropas Komisijas vadītāju. Vestagere arī piebilda, ka viņas galvenais uzdevums aizvadīto piecu gadu laikā bija pārtraukt monopolus uzņēmējdarbībā. Un vēlēšanu rezultāti pierādot, ka tagad ir pārtraukts arī divu lielo partiju varas monopols.
Labus panākumus daudzās valstīs, un it sevišķi Vācijā, guva zaļie. Šīs grupas vadošā kandidāte Ska Kellere uzskata, ka tas ir skaidrs pierādījums iedzīvotāju satraukumam par klimata krīzi.
“Eiropas Parlaments ir īstā vieta, kur strādāt pie klimata aizsardzības, jo klimats neapstājās pie valstu robežas. Mēs esam redzējuši, ka šis jautājums rada nopietnu satraukumu visā Eiropas Savienībā. Tādēļ nākamajā Eiropas Parlamentā mēs noteikti neizvairīsimies no šī jautājuma risināšanas. Zaļie vēlas to risināt.
Bet tas ir arī skaidrs signāls citām partijām, ka tās vairs nevar kā agrāk sabotēt balsojumus par jautājumiem, kas skar klimata pārmaiņas,” sacīja Ska Kellere.
Eirospektiķi un populisti arī ir guvuši visai labus panākumus. Bet, lai arī nākamajā parlamentā šādi noskaņoto deputātu būs vairāk, viņi tik un tā nespēs bloķēt lēmumu pieņemšanu vai paralizēt Eiropas Parlamenta darbu.
Turpmākajās dienās sāksies diskusijas gan par politisko grupu jeb frakciju aprisēm Eiropas Parlamentā, gan arī par ietekmīgāko amatu sadalījumu. Ņemot vērā, ka Makrona grupai varētu piederēt izšķirošais vārds, var secināt, ka Eiropas Tautas partijas kandidāta Manfreda Vēbera un sociāldemokrāta Fransa Timmermansa izredzes vadīt Eiropas Komisiju šobrīd nav pārāk spožas.
Nav izslēgts, ka varētu būt nepieciešams meklēt kompromisa kandidātu. Un tas varētu būt “Brexit” sarunvedējs Mišels Barnjē. Viņa vēlme kļūt par Žana Kloda Junkera pēcteci Briselē ir vissliktāk glabātais noslēpums.
