Horvātija kļūs par Šengenas zonas dalībvalsti no 2023. gada 1. janvāra. Tas nozīmē, ka ceļojot tur no Latvijas vai citām Šengenas zonas valstīm, uz robežas vairs netiks veikta dokumentu pārbaude.
Robežkontrole tiks atceltas sauszemes un jūras robežšķērsošanas punktos 1. janvārī, bet lidostās nākamā gada 26. martā.
👮 #JHA Home Affairs | 👏👏👏 The #Schengen area is growing for the first time in more than a decade thanks to #EU2022CZ. Ministers approved #Croatia's membership as of 1 January 2023! pic.twitter.com/glm3AsW6ev
— EU2022_CZ (@EU2022_CZ) December 8, 2022
Šengenas zonā tādējādi būs jau 27 valstis: 23 ES dalībvalstis, kā arī Islande, Lihtenšteina, Norvēģija un Šveice.
Vienlaikus ES dalībvalstu iekšlietu ministriem neizdevās vienoties par Bulgārijas un Rumānijas uzņemšanu Šengenas zonā.
Eiropas Savienības iekšlietu komisāre Ilva Jūhansone atzina, ka bija cerējusi uz pozitīvu lēmumu arī par Rumānijas un Bulgārijas uzņemšanu, jo abas valstis jau sen ir izpildījušas visas prasības.
"Es domāju, ka ir pilnīgi skaidrs, ka tad, kad mēs Eiropas Savienībā esam vienoti, mēs esam ļoti spēcīgi un varam ļoti daudz ko sasniegt. Bet jautājumā par Rumānijas un Bulgārijas uzņemšanu Šengenas zonā mēs neesam vienoti un tas padara mūs ļoti vājus. Tas arī mani ļoti skumdina," atzina Jūhansone.
Eiropas Komisija sola mēģināt atkal pēc gada, lai Bulgārija un Rumānija tiktu iekļautas Šengenas zonā vismaz 2024. gadā.
Tomēr Austrijas un Nīderlandes politiķi iebilst pret Rumānijas un Bulgārijas pievienošanos Šengenas zonai. Viņi uzskata, ka robežsargi abās valstīs mēdz būt korumpēti un tādēļ viņiem nevarot uzticēt bloka ārējās robežas aizsardzību. To pierādot liels migrantu skaits, kas caur šīm valstīm nonāk Rietumeiropā.
Austrijas iekšlietu ministrs Gerhars Karners jau pirms sanāksmes bija paziņojis, ka Austrija izmantos savas veto tiesības, lai nepieļautu Rumānijas un Bulgārijas iekļaušanu Šengenas zonā.
Eiropas Komisija (EK) ir atzinusi šīs valstis par gatavām pievienoties Šengenas zonai. Taču šī lēmuma apstiprināšanai bija nepieciešams visu ES dalībvalstu atbalsts, ko neizdevās panākt.
Austrijas kanclers Karls Nēhammers otrdien paziņoja, ka valdība ir gatava atbalstīt Horvātijas pievienošanos, bet balsos pret Rumānijas un Bulgārijas uzņemšanu Šengenas zonā. Austrija bažījas, ka šo divu valstu pievienošanās brīvās pārvietošanās zonai saasinās nelegālās migrācijas problēmas.
Austrijas iekšlietu ministrs Karners apgalvo, ka neesot pareizi paplašināt sistēmu, kas daudzviet darbojas neefektīvi. Karners norāda, ka šogad Austrijas robežu nelegāli šķērsojuši vairāk nekā 100 000 cilvēku.
"Austrijā ir vairāk nekā 100 000 nelegālu robežšķērsošanas gadījumu, no kuriem 75 000 nav reģistrēti. Lai arī esam valsts bez jūras, Eiropas vidienē, Šengenas valstu vidū. Šī sistēma nedarbojas," uzskata Karners.
Austrija raizējas, ka Bulgārijas un Rumānijas pievienošanās Šengenas zonai vēl vairāk palielinās nelegālās migrācijas plūsmu.
Migrantu pieplūdumu var redzēt arī Briseles ielās. Daudzi no viņiem ir spiesti gulēt uz ielas vai zem tilta. Beļģijas ministra vietniece migrācijas jautājumos Nikola De Mora atzīst, ka ar šo cilvēku pieplūdumu ir grūti tikt galā.
"Mēs katru dienu veidojam jaunus uzņemšanas centrus. Aizvadītā gada laikā mēs esam izveidojuši aptuveni 7000 papildu gultasvietu mūsu uzņemšanas centros. Mēs turpināsim to darīt, jo nevēlamies, ka cilvēki guļ uz ielas. Viņiem ir tiesības uzturēties patvēruma centrā," vēsta De Mora.
"Bet realitāte ir, ka cilvēku pieplūdums mūsu valstī ir ārkārtīgi liels. Mēs neesam redzējuši tādu daudzumu kopš 2015. gada. Tādēļ mums ir jāstrādā pie labākas atbildības sadales un solidaritātes starp Eiropas valstīm, jo šobrīd spiediens nav vienmērīgi sadalīts starp dalībvalstīm."
Progress jaunā Eiropas migrācijas pakta izstrādē gan notiek lēni, jo valstu vidū joprojām valda domstarpības par migrācijas sloga sadali. Tomēr izskan cerības, ka kopsaucēju varētu rast nākamā gada laikā.
