2015. gadā Irāna un sešas pasaules lielvaras, tostarp ASV, parakstīja vienošanos, kuras galvenais uzdevums ir nodrošināt, ka Teherāna neizmanto savu kodolprogrammu atomieroču iegūšanai. Apmaiņā pret to tika mīkstinātais Irānai noteiktās sankcijas. Taču 2018. gadā toreizējais ASV prezidents Donalds Tramps paziņoja par izstāšanos no kodolvienošanās un pastiprināja sankcijas pret Irānas Islāma Republiku.
Atbildot uz Trampa lēmumu, Irāna pēdējos gados pārkāpa vairākus vienošanās punktus, piemēram, palielinot bagātinātā urāna krājumus un uzstādot jaunas centrifūgas.
Pašreizējais ASV prezidents Džo Baidens vēlas atjaunot ASV līdzdalību kodollīgumā, bet ar nosacījumu, ka Irāna pilnībā ievēros vienošanās nosacījumus.
Pagājušā gada aprīlī Vīnē sākās ES koordinētas netiešas sarunas starp ASV un Irānu par kodolvienošanās atjaunošanu. Aizvadītajā nedēļā ES augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos Žuzeps Borels Vašingtonai un Teherānai iesniedza dokumentu, kurā ir atrunāti nosacījumi, lai atdzīvinātu pirms septiņiem gadiem noslēgto vienošanos. Dokumenta saturs nav publiski pieejams.
Borels paziņoja, ka dokumenta tekstā vairs nav iespējamas būtiskas izmaiņas, tāpēc Brisele gaida ASV un Irānas atbildi, vai tās ir gatavas parakstīt vienošanos. Borela runasvīrs Peters Stano sacīja, ka ES ārlietu dienests cer uz pozitīvu atbildi gan no Vašingtonas, gan no Teherānas.
"Šajās gandrīz divus gadus ilgušajās intensīvajās sarunās ir izsmeltas iespējas panākt vēl kādus kompromisus vai norunas, tāpēc augstais pārstāvis nāca klajā ar jaunu priekšlikumu. Viņš joprojām ir noskaņots samērā optimistiski, ka vienošanās ir iespējama. Bet es atkārtošu, ka Eiropas Savienība un Borela kungs šeit pilda koordinatora lomu, bet abām sarunās iesaistītajām pusēm ir jāpasaka, vai tās piekrīt vai nepiekrīt viņa priekšlikumam," sacīja Stano.
ASV pārstāvji jau pagājušajā nedēļā paziņoja, ka ir gatavi drīzākajā laikā parakstīt vienošanos ar Irānu par kodolvienošanās atjaunošanu, balstoties uz ES piedāvātajiem nosacījumiem.
Savukārt Irāna uzstāj, ka joprojām nav atrisināti vairāki Teherānai būtiski jautājumi, kas var kavēt kodolvienošanās atdzīvināšanu. Irānas ārlietu ministrs Hoseins Amīrs Abdollahians sacīja, ka Teherāna vēlas, lai Vašingtona izpilda trīs prasības.
"Savienotās Valstis mutiski ir paudušas gatavību piekāpties divos jautājumos, bet tas būtu jāiekļauj arī tekstā. Trešais jautājums ir saistīts ar garantijām par vienošanās turpināšanu. Tuvākās dienas būs ļoti svarīgas, lai saprastu, vai ASV ir gatava izrādīt piekāpību šajos trīs jautājumos un panākt vienošanos. Bet nebūs pasaules gals, ja viņi nevēlēsies to darīt," paziņoja Abdollahians.
Irānas ārlietu ministrs neatklāja, kas ir šie trīs jautājumi. Taču zinātāji apgalvojuši, ka Teherāna vēlas, lai Starptautiskā Atomenerģijas aģentūra pārtrauc izmeklēšanu saistībā ar atrastajām urāna pēdām objektā, kur, kā apgalvo Irāna, nav notikuši kodolpētījumi. Irāna arī grib, lai ASV no sava teroristisko grupējumu saraksta izņem Irānas Revolucionāro gvardi. Visbeidzot, Irāna pieprasa, lai pašreizējā ASV prezidenta Baidena administrācija sniegtu garantijas, ka nākamie ASV prezidenti nevarētu izstāties no kodolvienošanās.
ASV Valsts departamenta runasvīrs Neds Praiss šonedēļ brīdināja, ka gadījumā, ja Teherāna nepiekritīs atkal pilnībā ievērot kodolvienošanās nosacījumus, tad ASV turpinās īstenot stingras sankcijas pret Irānu. Viņš arī aicināja Irānu neizvirzīt ASV tādas prasības, kas tieši neattiecas uz kodolvienošanos, piemēram, sankciju atcelšanu pret Revolucionāro gvardi.
"Ja Irāna vēlas sankciju atcelšanu, tad tai būs jāmaina sava uzvedība un jāpārtrauc bīstamās darbības, kuru dēļ šīs sankcijas tika ieviestas. Vēlreiz uzsveru, ka mēs neplānojam mīkstināt šīs sankcijas. Mēs neesam piedāvājuši to darīt kodolvienošanās sarunu kontekstā," sacīja Praiss.
Diplomāti un amatpersonas norādījušas, ka neatkarīgi no tā, vai ASV un Irāna pieņems ES piedāvājumu, neviena no tām, visticamāk, nepasludinās kodolvienošanos par mirušu, jo tās saglabāšana kalpo abu valstu interesēm.
Savukārt pesimistiskāk noskaņotie analītiķi prognozējuši, ka kodolsarunu izgāšanās varētu novest pie jauna militāra konflikta Tuvajos Austrumos. Izraēla brīdinājusi, ka ir gatava vērsties ar militāriem līdzekļiem pret Irānu, ja diplomātiskā ceļā neizdosies iegrožot Teherānas kodolspējas. Savukārt Irāna esot gatava atbildēt uz jebkādiem Izraēlas uzbrukumiem.
