"Lai mūsu iekšējā un ārējās robežas paturētu atvērtas, mums nepieciešami mērķēti pasākumi, kas mūs pasargā. Dalībvalstīs novērojam inficēšanās līmeņa palielināšanos un Eiropā izplatās arī jaunie vīrusa varianti. Eiropa šobrīd vairāk vai mazāk ir viena epidemioloģiskā zona. Ir absolūti svarīgi saglabāt vienotā tirgus funkcionēšanu, lai strādājošie, piemēram, mediķi, varētu turpināt robežu šķērsošanu.
Mēs iegrožosim vīrusu tikai tad, ja mums būs mērķēti pasākumi, nevis tādi nevajadzīgi pasākumi kā pilnīga robežu slēgšana, kas smagi skartu mūsu ekonomiku, bet ne sevišķi ierobežotu vīrusu,"
sacīja Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena.
Arī Eiropadomes vadītājs Šarls Mišels paziņoja: "Mēs esam pilnīgi pārliecināti, ka robežām jāpaliek atvērtām, lai nodrošinātu iekšējā tirgus darbību. Vienlaikus mēs esam pārliecināti, ka ir jābūt iespējai ierobežot nebūtiskus ceļojumus."
Abas amatpersonas apstiprināja, ka "tuvākajās dienās" notiks tālāka koordinācija šajā jautājumā. Gan Leiena, gan Mišels uzsvēra, ka grib izvairīties no pirmā pandēmijas viļņa laikā martā pieredzētajiem notikumiem, kad vairākas dalībvalstis krita panikā un vienpusēji slēdza savas robežas, izraisot ceļošanas un ekonomikas haosu.
Leiena piedāvā Covid-19 skarto Eiropas valstu kartei, kurā līdz šim bija zaļa, oranža un sarkana krāsa, pievienot "tumši sarkanu" krāsu, ar kuru būtu atzīmējamas smagāk skartās valstis.
Cilvēkiem izceļojot no šādām zonām būtu jāveic tests un pēc nonākšanas galamērķī jāievēro pašizolācija. Bloka līderi ir vienisprātis - lai novērstu iekšējo robežu slēgšanu Šengenas zonā, ir jākāpina testēšana. Runājot par ārējām robežām, no svētdienas katram, kurš ierodas ES no citurienes, kas būtu iespējams tikai svarīgu iemeslu dēļ, pirms došanās ceļā ir jāveic Covid-19 tests, piebilda Leiena.
Dalībvalstu līderi apsprieda arī vakcinācijas tempu. Valstu vadītāju sašutums vislabāk bijis novērojams tieši sarunās par šo tēmu. Proti, bloka pilsoņi netiek vakcinēti pietiekami ātri, kā arī iedzīvotāji pasaules nabadzīgākajās valstīs netiek vakcinēti vispār.
Dānijas premjerministre Mete Fredriksena mudināja bloka amatpersonas izskatīt iespēju piegādāt "AstraZeneca" ražotās vakcīnas devas jau pirms tam, kad tā saņems galīgo atļauju no Eiropas Zāļu aģentūras.
Tādā gadījumā dalībvalstīs devas jau būtu uz vietas tad, kad tiek pieņemts lēmums par vakcīnas apstiprināšanu. Citi līderi gan pauda bažas par šāda soļa juridisko pusi, savukārt citi teica, ka tas vienkārši var nebūt praktisks solis. Apstiprinājums "AstraZeneca" vakcīnai gaidāms 29. janvārī.
Plašākas diskusijas raisīja tā dēvētā kopējā vakcinācijas sertifikāta vai pases izveidošana, kas garantētu potētiem cilvēkiem plašākas ceļošanas un citas iespējas. Piemēram, Izraēlā jau pieņemts lēmums, ka ar abām preparāta devām imunizēti cilvēki tīmeklī varēs pieteikties "zaļajām caurlaidēm". Tās ļaus neievērot karantīnas režīmu, atgriežoties valstī pēc ārzemju apmeklējuma.
Tomēr bloka dalībvalstu līderi konkrētu lēmumu nepieņēma, jo nav skaidrs, cik ilgi saglabājas imunitāte un vai potēti cilvēki var būt koronavīrusa pārnēsātāji.
KONTEKSTS:
Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs (ECDC) ceturtdien, 21. janvārī, aicināja Eiropas valstis gatavoties tuvāko nedēļu laikā izvērst stingrākus pasākumus un paātrināt vakcinācijas kampaņas, ņemot vērā riskus, ko rada koronavīrusa lipīgāko paveidu izplatīšanās.
ES un Eiropas Ekonomiskās zonas (EEZ) valstīm "ir jārēķinās ar Covid-19 gadījumu skaita pieaugumu, ņemot vērā variantu ar palielinātu pārnesamību pakāpenisko izplatību un iespējamo dominēšanu", teikts ECDC jaunākajā ziņojumā.
