Aģentūra "Bloomberg" vēsta, ka šīs sankcijas lielā mērā dublējot ierobežojumus, ko Eiropas Savienība ir noteikusi pret Krieviju. "Bloomberg" norāda, ka ierobežojumi jo īpaši skars galveno tehnoloģiju eksportu un enerģētikas nozari. Runa ir par aizliegumu eksportēt divējāda pielietojuma preces un tehnoloģijas, kuras tiek izmantotas militāriem mērķiem un var stiprināt valsts industriālo potenciālu.

Turklāt Baltkrievijai var tikt piemērotas sankcijas pret naftu, oglēm, tērauda izstrādājumiem un zeltu, tirdzniecības ierobežojumi luksusa precēm, investīcijām un noteiktu pakalpojumu sniegšanai, kā arī piemēroti pasākumi, kas varētu ietekmēt aviācijas un enerģētikas nozari un galvenos ienākumu avotus Baltkrievijā. Izņēmumi paredzēti medikamentiem, lauksaimniecības un pārtikas produktiem.

Tāpat būs iespējams saukt pie atbildības tos, kas palīdz apiet Baltkrievijas fiziskām un juridiskām personām noteiktās sankcijas.

RSU asociētais profesors, Ģeopolitikas pētījumu centra direktors Māris Andžāns sarunā ar Latvijas Radio spriež, ka lēmums pastiprināt sankcijas pret Baltkrieviju ir loģisks, jo nepieciešams palielināt spiedienu uz Aleksandra Lukašenko režīmu, kas atbalsta Krievijas agresiju pret Ukrainu.

Andžāns gan norāda, ka Eiropas Savienība šajā jautājumā rīkosies ļoti uzmanīgi: lai gan Baltkrievija jau lielā mērā ir kļuvusi par Krievijas vasaļvalsti, tomēr Lukašenko vēl saglabā zināmu autonomiju, piemēram, atteicies sūtīt baltkrievu karavīrus karot Ukrainā. ES interesēs ir nodrošināt, lai tā būtu arī turpmāk.

Andžāns secina, ka ES sankcijas sagādās Baltkrievijas zināmas problēmas, piemēram, baltkrievu uzņēmumiem būs grūtāk tikt pie rezerves daļām. Taču nav pamata domāt, ka sankcijas varētu izraisīt Lukašenko režīma sabrukumu vai uzvedības maiņu.

Tikmēr Eiropas Padomes Parlamentārā asambleja ceturtdien vienprātīgi pieprasīja izveidot starptautisku kara noziegumu tribunālu Krievijas un Baltkrievijas līderu tiesāšanai. Šim tribunālam Hāgā vajadzētu tiesāt Krievijas un Baltkrievijas politiskos un militāros līderus, kas "plānoja, sagatavoja, uzsāka vai īstenoja" agresijas karu pret Ukrainu. Asambleja uzsvēra, ka bez šo personu lēmuma sarīkot karu pret Ukrainu nebūtu notikušas zvērības, kā arī iznīcība, nāve un postījumi kara rezultātā.