Eiropas gatavību šādam scenārijam apspriež ES valstu iekšlietu ministri, kas ceturtdien pulcējās Briselē.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins tikmēr paziņojis, ka pie Krievijas triecieniem pret Ukrainas infrastruktūru esot vainojama pati Ukraina.
Drunk putin explains why strikes against Ukrainian infrastructure will continue because "they started first by attacking the Crimean bridge" pic.twitter.com/fQeRuNo4Pu
— Dmitri (@wartranslated) December 8, 2022
"Jā, mēs to darām, bet kurš sāka? Kurš deva triecienu pa Krimas tiltu? Kurš uzspridzināja Kurskas atomelektrostacijas elektropārvades līnijas? Kurš nepiegādā ūdeni Doneckai? Ūdens nepiegādāšana pilsētai ar miljonu iedzīvotāju ir genocīda akts," stāvot Kremļa zālē ar šampanieša glāzi rokā, prātoja Putins.
Viņš atturējās pieminēt, ka pirms 8. oktobra, kad notika uzbrukums Krimas tiltam, Krievija jau vairāk nekā septiņus mēnešus bija apšaudījusi Ukrainas pilsētas, nogalinot tūkstošiem civiliedzīvotāju.
Krievija karā pret Ukrainu aizvadītajos mēnešos cietusi zaudējumus visos virzienos, paziņojis ASV ģenerālis Marks Milijs. ASV Kara pētījumu institūts secinājis, ka Kremlis gatavojas ilgstošam karam.
Pašlaik viens no karstākajiem karadarbības punktiem Ukrainā ir Doneckas apgabals, kur Krievija ik dienu apšauda apdzīvotās vietas.
Kārtējā Krievijas apšaudē trešdien gāja bojā vismaz desmit civiliedzīvotāji Kurahovē Ukrainas austrumos, Doneckas apgabalā. Pilsēta atrodas vien pārdesmit kilometru attālumā no frontes līnijas, kur Krievija arvien cenšas uzbrukt. Pēdējās dienās gaisa temperatūra šeit svārstījusies ap nulli. Apšaudē cietušas dzīvojamās ēkas un tirgus.
Krievijas apšaudes Doneckas apgabala austrumos ir ievērojami pastiprinājušās, Kremlim koncentrējoties uz uzbrukumiem pie Bahmutas un Avdijivkas. Šajos apgabalos aptuveni 20 pilsētas un ciemi atrodas praktiski nepārtrauktā Krievijas spēku apšaudē, ziņo Ukrainas amatpersonas.
Situācija Ukrainā šodien arī viens viens galvenajiem sarunu tematiem Briselē, kur tiekas Eiropas Savienības iekšlietu ministri. Tostarp par Ukrainas bēgļu situāciju Eiropas Savienībā un kas notiks ziemas periodā. Čehija, kas patlaban ir Eiropas Savienības prezidējošā valsts, brīdina, ka Krievijas apšaužu dēļ pa Ukrainas energoinfrastruktūru jābūt gataviem jaunam bēgļu vilnim.
"Mēs runāsim par Ukrainu, par Krievijas agresiju un arī par drošības dialogu starp Eiropas Savienību un Ukrainu. Tā bijusi viena no Čehijas prezidentūras augstākajām prioritātēm.
Un mums ir jābūt gataviem arī iespējamajam nākamajam cilvēku ierašanās vilnim no Ukrainas – ziemas un sagrautās infrastruktūras dēļ," atzina Čehijas iekšlietu ministrs Vīts Rakušans.
Pirmdien notikušā kārtējā Krievijas masveida raķešu trieciena laikā pa Ukrainas kritisko infrastruktūru daudzi Kijivas iedzīvotāji gaisa trauksmes sirēnu pavadībā patvērumu meklēja metro.
Ukrainā šodien vairākos apgabalos atkal atkārtoti elektrības piegādes pārtraukumi, visgrūtākā situācija ir austrumu reģionos, vēsta ukraiņu energoapgādes uzņēmumi, norādot, ka Krievijas raķešu triecienu pa elektrostacijām un augstsprieguma tīkliem nodarīto bojājumu dēļ energosistēmā saglabājas būtisks deficīts.
Krievijas armijas karavīri tikmēr palielinājuši Zaporižjas atomelektrostacijas teritorijā izvietoto raķešu palaišanas iekārtu "Grad" skaitu.
Par to ceturtdien paziņoja Ukrainas valsts uzņēmums "Energoatom". Smagie ieroči atrodas netālu no stacijas sestā energobloka. Turpat Krievijas karavīri iepriekš veidoja "aizsargbūves". "Energoatom" paziņojumā brīdina par iespējamām provokācijām no Krievijas puses.
Kā skaidro "Energoatom", visticamāk, gaidāmā provokācija ir Dņepras pretējā krasta, it īpaši Nikopoles un Margaņecas pilsētu apšaudīšana ar "Grad" iekārtām tieši no atomelektrostacijas teritorijas, izmantojot energobloku un izlietotās kodoldegvielas krātuvi kā "aizsegu".
"Energoatom" vēršas pie Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras un visas pasaules, informējot par papildu "Grad" iekārtu izvietošanu stacijas teritorijā un atkārtoti aicinot izveidot drošības zonu stacijas iekšienē un ap to ar tās pilnīgu demilitarizāciju.
