Lisabonā uz neformālu tikšanos ceturtdien ieradušies ES dalībvalstu ārlietu ministri. Lai gan bija plānots runāt par citiem jautājumiem, uzmanības centrā ir notikumi saistībā ar Baltkrievijas veikto “Ryanair” lidmašīnas sagrābšanu.
Pieprasīs politieslodzīto atbrīvošanu
Tiek apspriesta ekonomisko un sektorālo sankciju pret Baltkrieviju ieviešana, bet tā, lai tās nenodarītu kaitējumu Baltkrievijas iedzīvotājiem. Tāpēc tiek meklētas tādas nozares un uzņēmumi, kas balsta valdošo režīmu, lai sankcijas vērstu pret tiem.
ES jau ir ieviesusi trīs sankciju paketes pret Baltkrievijas varas iestādēm, un tagad gaidāma ceturtā. Vācijas ārlietu ministrs Heiko Māss brīdinājis, ka pret Lukašenko režīmu tiks vērstas ilgstošas un pieaugošas sankcijas.
“Mēs turpināsim sekot, kādu efektu sankcijas rada Baltkrievijā, vai Lukašenko piekāpjas. Ja tā nebūs, mums jāpieņem, ka tas būs tikai sākums lielai un ilgai sankciju spirālei.
Mūsuprāt, Lukašenko rīcība ir tik nepieņemama, ka Eiropas Savienība nevar vienkārši klusēt. Nākamajās nedēļās mums jāizvērtē, kā mēs varam turpināt palielināt spiedienu pret Baltkrieviju un Lukašenko.”
Pirmais signāls, ko Eiropa sagaida no Lukašenko, būtu vairāk nekā 400 politieslodzīto atbrīvošana. Ja tas nenotiks, Eiropa nemazinās sankcijas.
Varētu norobežoties no Austrumu partnerības
Lietuvas ārlietu ministrs Gabrieļus Landsberģis norādīja, ka Lukašenko spēlē vienā komandā ar Krievijas līderi Vladimiru Putinu, lai gan pagaidām nav tiešu pierādījumu par Krievijas līdzdalību vai piekrišanu lidmašīnas nolaupīšanai.
ES valstu ārlietu ministri arī noraidīja Lukašenko argumentus, ka Rietumi mēģinot "nožņaugt" Baltkrieviju ar sankcijām.
Tikmēr Baltkrievijas ārlietu ministrs Vladimirs Makejs paziņojis, ka, ņemot vērā jaunās sankcijas, viņa valsts varētu atteikties no Eiropas Savienības Austrumu partnerības programmas. Programma ir daļa no Eiropas centieniem palīdzēt Baltkrievijai un citām bijušajām padomju valstīm norobežoties no Maskavas ietekmes un iekļauties Rietumos.
KONTEKSTS:
23. maijā Baltkrievija piespieda nolaisties Minskā aviokompānijas "Ryanair" reisa lidmašīnu ar 126 pasažieriem, kas bija ceļā no Atēnām uz Viļņu. Rīkojumu par lidmašīnas pārtveršanu personīgi devis Baltkrievijas vadonis Aleksandrs Lukašenko.
Operācijas mērķis bija aizturēt vienu no pasažieriem: Baltkrievijas opozīcijas līderes Svjatlanas Cihanouskas štāba locekli, vienu no opozīcijas medija "Nexta" dibinātājiem Romānu Protaseviču. Lukašenko režīms viņu apsūdz masu nekārtību rīkošanā, par ko viņam draud 15 gadu cietumsods.
Baltkrievijas režīma rīcību nosodīja gan Baltkrievijas opozīcija, gan rietumvalstu amatpersonas, kas to raksturo kā valsts atbalstītu gaisa pirātismu, pasažieru lidmašīnas nolaupīšanu un rupju starptautisko civilās aviācijas noteikumu pārkāpumu.
Eiropas Savienības valstu līderi pēc notikušā vienojās paplašināt sankcijas pret Baltkrievijas amatpersonām, kā arī uzņēmumiem, kas finansiāli atbalsta Minskā valdošo režīmu. Baltkrievijas aviokompānijām aizliegts izmantot ES valstu gaisa telpu un nosēsties ES valstu lidostās. Savukārt Eiropas lidsabiedrībām ieteikts neizmantot Baltkrievijas gaisa telpu.
