Lielbritānijas valdības paziņojums, ka tā vēlas pārskatīt Ziemeļīrijas un Īrijas protokolu, nav atradis dzirdīgas ausis nedz Briselē, nedz daudzās citās ES valstu galvaspilsētās.
Eiropas Savienība turpina pastāvēt uz to, ka šis protokols ir daļa no Lielbritānijas izstāšanās vienošanās, kas tika noslēgta un ratificēta pavisam nesen, turklāt esošā Lielbritānijas premjera Borisa Džonsona valdības laikā.
Situāciju nav palīdzējusi atrisināt arī telefonsaruna starp Džonsonu un EK priekšsēdētāju fon der Leienu. Tās saturu žurnālistiem izklāstīja EK preses sekretāre Dana Spinanta.
“Priekšsēdētāja ir uzklausījusi Borisa Džonsona sniegtos paskaidrojumus par Lielbritānijas valdības ziņojumu, kas tika prezentēts vakar. Priekšsēdētāja ir sacījusi, ka Eiropas Savienība turpinās būt radoša un elastīga esošā protokola ietvaros.
Viņa atkārtoja, ka mēs negrasāmies uzsākt sarunas par protokola pārskatīšanu, jo stabilitātes un pareģojamības nodrošināšana Ziemeļīrijā ir mūsu kopējā atbildība.”
Lielbritānijas valdība paziņojumā atkārtoja, ka esošajā protokolā ir vairākās problēmas, ko var atrisināt tikai grozījumi tekstā. Proti, robežkontrolei būtu jāpakļauj tikai tās preces, kas no Lielbritānijas caur Ziemeļīriju dosies uz Īriju. Bet tās preces, kas, visticamāk, paliks Ziemeļīrijā, nebūtu stingri jāpārbauda.
Britu amatpersonas norāda, ka pie esošajiem kontroles nosacījumiem Ziemeļīrijas iedzīvotāji nevarēs veikalos nopirkt vairākas pārtikas preču kategorijas. Tas esot nepieņemami, jo Apvienotā Karaliste ir vienota valsts.
Džonsona valdība vēlas, lai Ziemeļīrijā pastāvētu arī dažādi preču standarti. Tas ļautu saņemt šajā teritorijā arī preces, kas tiktu ražotas Lielbritānijā un regulētas pēc tās nosacījumiem.
Tāpat Londonai nepatīk arī tas, ka protokola izpildes nosacījumus vērtē Eiropas Savienības Tiesa Luksemburgā, nevis starptautiskās arbitrāžas iestādes.
Savukārt Eiropas Savienība uzstāj, ka tā vietā, lai runātu par Ziemeļīrijas protokola pārskatīšanu, abām pusēm vajadzētu pievērst uzmanību praktisko risinājumu meklēšanai.
KONTEKSTS:
Jaungada naktī Lielbritānija pameta Eiropas muitas savienību un vienoto tirgu. Lai gan juridiski Lielbritānija ES bloku pameta jau 2020. gada 31. janvārī, līdz šim gadam faktiski nekas daudz nebija mainījies, jo turpinājās pēcbreksita pārejas periods. Tā laikā starp Londonu un Briseli norisinājās smagas sarunas par jaunu brīvās tirdzniecības līgumu, kuru pašā Ziemassvētku priekšvakarā beidzot izdevās noslēgt un 30. decembrī arī abām pusēm parakstīt.
Dodoties uz Lielbritāniju, ES pilsoņiem tagad jārēķinās ar papildu nosacījumiem. Piemēram, bloka pilsoņiem vairs nebūs automātisku tiesību ilgstoši uzturēties un strādāt Lielbritānijā.
