Afganistānas ekonomika pirms Rietumu spēku aiziešanas lielā mērā balstījās uz ārvalstu palīdzību, bet līdz ar “Taliban” nākšanu pie varas ASV un citas rietumvalstis iesaldēja Afganistānai paredzētos līdzekļus, un tas radījis dramatiskas sekas. Finansējuma trūkuma dēļ daudzviet netiek sniegti pat pamatpakalpojumi, tai skaitā veselības aprūpē.
Sekas var ietekmēt visu pasauli
"Šis ir izšķirošs brīdis. Ja mēs pēc iespējas ātrāk nerīkosimies un nepalīdzēsim afgāņiem pārvarēt šo situāciju, tad drīzumā sekas izjutīs visi," uzsver ANO ģenerālsekretārs Antoniu Gutērrešs.
"Palikuši bez pārtikas, bez darba, bez tiesību aizsardzības, afgāņi dosies bēgļu gaitās. Iespējams, palielināsies arī narkotiku tirdzniecība, noziedzība un terorisms. Un tas var ietekmēt visu pasauli."
Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena paziņoja, ka no Afganistānai atvēlētā miljarda eiro 250 miljoni eiro būs kā papildinājums Briseles iepriekš apsolītajiem 300 miljoniem eiro neatliekamām humānām vajadzībām. Pārējos līdzekļus novirzīs Afganistānas kaimiņvalstīm, kuras ir uzņēmušas no talibu režīma bēgošos afgāņus.
Fon der Leiena norādīja, ka palīdzība ar starptautisko organizāciju starpniecību nonāks pie afgāņiem, apejot “Taliban” pagaidu valdību, ko Brisele neatzīst.
Miljons bērnu var nomirt badā
Neraugoties uz to, ES ārlietu vadītājs Žuzeps Borels otrdien Katarā tikās ar talibu pārstāvjiem. Borela birojs paziņoja, ka tikšanās aci pret aci ļāva paust ES nostāju jautājumā par afgāņu sieviešu tiesību ievērošanu un bažas par teroristisko grupējumu iespējamo patveršanos Afganistānā.
Kopš “Taliban” nākšanas pie varas Afganistānas ekonomika piedzīvo strauju lejupslīdi, bet arvien vairāk iedzīvotāju paliek bez iztikas līdzekļiem. Situāciju pasliktinājis rietumvalstu lēmums iesaldēt Afganistānas valdības līdzekļus un atvienot valsti no starptautiskās finanšus sistēmas.
"Humānā un sociālekonomiskā situācija Afganistānā ir uz sabrukuma robežas. Saskaņā ar Norvēģijas Bēgļu padomes sniegto informāciju vismaz viens miljons bērnu ir pakļauti riskam nomirt šajā ziemā no bada, ja vien viņi nesaņems atbilstošu palīdzību," brīdina Borels.
Krievija rīkos atsevišķu konferenci
Šī ir pirmā reize, kad pasaules bagātākās valstis apsprieda ārvalstu spēku aiziešanas sekas Afganistānā. Un galvenais jautājums bija, kā palīdzēt Afganistānas iedzīvotājiem, vienlaikus neatzīstot talibu valdību, kas tiek kritizēta par cilvēktiesību neievērošanu un citiem pārkāpumiem.
Valstīm gan ir dažāda izpratne par to, kā risināt Afganistānas problēmas. Piemēram, Krievija un Ķīna iebilst pret Rietumu politiku, kas pret “Taliban” vēlas izvirzīt politiskas prasības kā nosacījumu palīdzībai.
To, ka starp valstīm pastāv diplomātiskā spriedze, parāda arī tas, ka Krievija 20. oktobrī Maskavā rīkos pati savu konferenci, kas būs veltīta Afganistānas jautājumiem. Uz to uzaicināta Pakistāna, Indija un Irāna.
