Papildus slogs ir gan izdevumi militārajām vajadzībām, gan atalgojums karavīriem, gan kompensācijas kritušo un ievainoto karavīru ģimenēm. Ukrainai finansiāli palīdz gan Rietumu partneri, gan starptautiskie fondi.
Arī Eiropas Komisija ir apstiprinājusi jaunu aizdevuma kārtu Ukrainai deviņu miljardu eiro apmērā.
Par to vairāk stāsta Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis.
"Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā Eiropas Komisija nāca klajā ar iniciatīvu par jaunas ārkārtas makrofinansiālās palīdzības piešķiršanu 9 miljardu eiro apmērā, no kuriem 1 miljards eiro jau ir izmaksāti. Un par pieciem miljardiem eiro esmu parakstījis saprašanās memorandu ar Ukrainas pārstāvjiem," informē Dombrovskis.
"No šiem pieciem miljardiem divi miljardi tiks izmaksāti jau šī mēneša vidū, un pārējie 3 miljardi – līdz decembra sākumam. Un patlaban ir darbs pie trim miljardiem 9 miljardu programmas ietvaros, gan pie tā kādā veidā šī palīdzība Ukrainai tiks sniegta nākamā gada laikā."
"Kopējais noskaņojums ir ļoti atbalstošs Ukrainai. Esam apņēmušies palīdzēt gan finansiāli, gan ekonomiski, piemēram, Eiropas Savienība ir pilnībā, bez jebkādiem ierobežojumiem atvērusi savu tirgu Ukrainas preču importam," norāda Dombrovskis.
"Palīdzam arī Ukrainai ar pārtikas produkcijas, graudu eksportu, saistībā ar to, ka Krievija bloķēja Ukrainas ostas, esam izveidojuši iespēju Ukrainai eksportēt caur ES savu pārtikas produkciju. Un, protams, arī politiska palīdzība, jo signāls, ka Ukraina oficiāli ir atzīta par ES kandidātvalsti, ir ļoti svarīgs."
Runājot par atsevišķu ES dalībvalstu individuālo atbalstu Ukrainai, Latvija tagad ierindojas pirmajā vietā pasaulē ziedojumu ziņā attiecībā pret valsts iekšzemes kopproduktu. Par to liecina Ķīles Pasaules ekonomikas institūta dati.
Latvians are proud to be among largest supporters of Ukrainian freedom and independence! For your and ours liberty! pic.twitter.com/XJexW7yyUa
— Artis Pabriks (@Pabriks) October 11, 2022
Latvija kopš janvāra Ukrainai sniegusi palīdzību, kas līdzvērtīga 0,9% no mūsu iekšzemes kopprodukta. Šajā rādītāja otrajā vietā ir Igaunija, bet trešajā – Polija.
KONTEKSTS:
24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu.
Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Rudens sākumā Ukrainas pretuzbrukumā no okupantiem atbrīvota lielāka teritorija, nekā Krievijai bija izdevies ieņemt kopš aprīļa sākuma.
10. oktobrī Krievija ar raķetēm īstenoja masīvus uzbrukumus Ukrainas pilsētām, apšaudot civilās infrastruktūras objektus un pilsētu dzīvojamos rajonus. Uzbrukumos nogalināti vismaz 19 cilvēki, vairāk nekā 100 ir ievainoti.
