Apvienotās Karalistes valdība un Eiropas Komisija ir panākušas vienošanos par tirdzniecības nosacījumiem starp Lielbritāniju un Ziemeļīriju. Bēdīgi slavenais Ziemeļīrijas protokols pārtapis par Vindzoras vienošanos. Mainījies ne tikai nosaukums, bet arī saturs.
Vienošanās paredz, ka pārtika, medikamenti un citi produkti no Lielbritānijas, kas ir domāti patēriņam Ziemeļīrijā, netiks pakļauti muitas pārbaudēm. Savukārt pārējās preces joprojām tiks pārbaudītas ostās.
Abas puses ir nodēvējušas panākto vienošanos par būtisku izrāvienu. Tomēr vēl nav skaidrs, kā tas tiks uztverts Ziemeļīrijā.
Sunaks sacīja, ka ciešā sadarbība ar Eiropas Savienību, palīdzot Ukrainai, ir motivējusi Londonu un Briseli atrisināt domstarpības Ziemeļīrijas jautājumā.
"Šodienas vienošanās nodrošina gludu tirdzniecības apriti visā Apvienotajā Karalistē, pasargā Ziemeļīrijas vietu mūsu savienībā un nodrošina Ziemeļīrijas iedzīvotāju suverenitāti.
Apvienotajai Karalistei un Eiropas Savienībai iepriekš ir bijušas domstarpības, bet mēs esam sabiedrotie, tirdzniecības partneri un draugi. Tagad mēs uzsākam jaunu lappusi mūsu attiecībās," uzsvēra Sunaks.
Šim līgumam būtu jāatrisina spriedze saistībā ar Lielbritānijas un Eiropas Savienības (ES) tirdzniecības attiecībām pēc breksita.
Lielbritānija izstājās no Eiropas Savienības jau pirms trim gadiem, taču kopš tā laika Lielbritānijas valdība ir centusies panākt izmaiņas Ziemeļīrijas protokolā — tā ir breksita līguma daļa, kas saglabā Ziemeļīriju Eiropas Savienības vienotajā preču tirgū.
Problēma bija tā, ka Ziemeļīrijas Demokrātiskā unionistu partija protestē pret šo protokolu, kas, pēc partijas domām, vājina Ziemeļīrijas vietu Apvienotajā Karalistē. Tāpēc unionisti atteicās atbalstīt Ziemeļīrijas valdību.
Saskaņā ar jauno vienošanos – ja Ziemeļīrijā būs bažas par kādu ES preču regulējumu, tad Ziemeļīrijas parlaments to varēs apturēt, un Londonai pēc tam būs veto tiesības.
Jaunā vienošanās precīzāk definēs sarkano/zaļo joslu sistēmu precēm, kuras šķērso Īrijas jūru (ienāk Ziemeļīrijā no Lielbritānijas), kā arī lielāku lomu pašai Ziemeļīrijai noteikumos, kas regulē reģionu, un iespējamās izmaiņas valsts atbalsta un PVN noteikumos.
"Atšķirībā no līdzšinējā protokola šodienas vienošanās nozīmē, ka cilvēkiem, kas sūta pakas draugiem vai iepērkas tiešsaistē, nebūs jāizpilda muitas dokumenti. Tas nozīmē, ka Īrijas jūrā esam likvidējuši jebkādu robežu," vēsta Sunaks.
Tas, ka Londona ir vienojusies ar Briseli, vēl nenozīmē, ka visi strīdi ir atrisināti, jo Lielbritānijas premjeram Sunakam vēl jāpārliecina savi partijas biedri, tai skaitā bijušais premjers Boriss Džonsons, kurš ir kareivīgi noskaņots pret šo vienošanos.
Džonsons, kad viņš vēl bija premjers, iesniedza pretrunīgi vērtētu Ziemeļīrijas protokola likumprojektu, ko Brisele un arī ASV nosodīja kā starptautisko tiesību normu pārkāpumu.
Gaidāms, ka Sunaku atbalstīs opozīcija – Leiboristu partija, ja viņš liks šodien panākto vienošanos ar Briseli uz balsošanu parlamentā. Tāpat nav skaidrs, vai viņu atbalstīs Demokrātiskā unionistu partija.
KONTEKSTS:
2020. gadā Lielbritānija pameta Eiropas muitas savienību un vienoto tirgu. Kopš Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības jautājums par Ziemeļīrijas turpmāko statusu Apvienotajā Karalistē un attiecībām ar blakus esošo Īrijas Republiku ir bijis viens no neatrisinātajiem strīdus avotiem.
Sākotnējā breksita līguma tekstā ir noteikts, ka, lai izvairītos no cietās robežas izveidošanas Īrijas salā, Ziemeļīrijai ir jāpaliek Eiropas Savienības vienotajā preču tirgū.
Šāds risinājums apmierināja Ziemeļīrijas nacionālistus, taču saniknoja unionistus, kuri uzskata, ka attieksme pret pēcbreksita Ziemeļīriju būs atšķirīga no pārējās Apvienotās Karalistes.
Londona arīdzan uzskata, ka pēc breksita Īru jūrā radītā muitas robeža ir ievērojami ietekmējusi tirdzniecību starp Lielbritāniju un Ziemeļīriju.