Rietumbalkānu valstu grupā, kas cer kādu dienu pievienoties Eiropas Savienībai, ir sešas valstis: Serbija, Bosnija un Hercegovina, Albānija, Ziemeļmaķedonija, Melnkalne un Kosova.
No bijušās Dienvidslāvijas sastāvdaļām par ES dalībvalstīm jau ir kļuvušas divas visvairāk attīstītās valstis: Slovēnija un Horvātija.
Rietumbalkānu reģions ir svarīgs Eiropai
Samita uzmanības centrā bija arī jautājums par reģiona enerģētisko drošību Krievijas uzsāktā kara kontekstā, jautājums par migrāciju, kas šī gada laikā ir ļoti strauji pieaugusi, ļaujot reģionā ieceļot gandrīz 130 000 cilvēku.
Tāpat tika apspriesta Rietumbalkānu integrācija Eiropas Savienībā – kurai valstij veicas labāk, kurai sliktāk, kādi mājasdarbi jāpaveic, kāda ir Eiropas Savienības dalībvalstu attieksme pret paplašināšanos.
Tika runāts arī par attiecībām ar Krieviju un nepieciešamību Eiropas Savienībai un Rietumbalkānu valstīm tomēr īstenot vienotu ārpolitiku pret Maskavu, jo, piemēram, Serbija joprojām saglabā visai draudzīgas attiecības ar Krieviju.
Latvijas Radio korespondents Uģis Lībietis, kurš bija devies uz samitu Albānijā, spriež, ka šis varētu būt bijis arī tāds ķeksīša pasākums no Eiropas Savienības puses, sak, Balkāni, mēs neesam par jums aizmirsuši un arī piešķirsim jums diezgan lielu un taustāmu palīdzību.
Taču nevajadzētu arī par zemu novērtēt Rietumbalkānu reģiona ģeopolitisko un ekonomisko nozīmi, kā arī potenciālu.
"Ja mēs paskatāmies vien dažu gadu desmitu senā pagātnē, redzēsim, ka arī šeit ir risinājušies ļoti asiņaini kari un to sekas tiek novērstas joprojām," norāda Lībietis.
Drīza paplašināšanās nav gaidāma
Strīdi un domstarpības valstu vidū joprojām ir ļoti izteiktas, kaut vai skatoties uz Serbijas, Kosovas un Albānijas trīsstūri. Tajā, ka starp šīm valstīm nav izcēlies reāls konflikts, sava loma ir bijusi un joprojām ir arī Eiropas Savienībai.
"Atļaušos prognozēt, ka vismaz daļēji šis scenārijs atkārtosies vai būs jāatkārto tad, kad pēc pašreizējā kara Ukraina sāks tuvināties Eiropas Savienībai," integrācijas procesus vērtē Lībietis.
Visticamāk gan, ka vēl kādu laiku Eiropas Savienībā būs tikai 27 esošās dalībvalstis. Lai arī Albānijas premjerministrs Edi Rama uzsvēra, ka pirmo reizi vēsturē no Eiropas Komisijas un Eiropadomes līderiem skan vienbalsīgs atbalsts bloka paplašināšanai, reģiona valstis ļoti labi apzinās, ka priekšā ir ļoti garš reformu ceļš.
Tās ir gan nepieciešamās reformas tiesiskuma jomā (Ungārija un Polija ir diezgan labs piemērs, ka arī esošajām Eiropas Savienības dalībvalstīm ir jādomā par šiem jautājumiem un tiem tiek pievērsta pastiprināta uzmanība), gan arī ir jāpastiprina cīņa ar korupciju, jāuzlabo administratīvā pārvalde.
Albānijas premjers arī norādīja – valstīm ir jāizdara savi mājasdarbi un galvenais pēc tam ir nekrāpties gala eksāmenā.
Ne visas ES dalībvalstis ir atzinušas Kosovas neatkarību
Sagaidāms, ka jau pēc nedēļas Eiropas līderi spriedīs par kandidātvalsts statusa piešķiršanu Bosnijai un Hercegovinai. Šādu soli ir rekomendējusi Eiropas Komisija, taču dalībvalstu viedoklis nav tik vienbalsīgs. Kaut gan jāsaka, ka Krievijas kara dēļ tādās visai skeptiskās valstīs kā Nīderlande un Francija sabiedrības viedoklis ir mainījies par labu jaunu dalībvalstu uzņemšanai – kaut vai ģeopolitisko ieguvumu dēļ.
Tāpat Eiropas Savienība vēl pirms šī samita iesniedza savu piedāvājumu projektu, kā normalizēt attiecības starp Serbiju un Kosovu, paužot cerību, ka gala vienošanos izdosies sasniegt gada laikā.
Pagaidām ir grūti prognozēt, kā šo attiecību normalizācijas procesu ietekmēs Kosovas prezidentes Vjosas Osmani vakardienas paziņojums par to, ka arī Kosova līdz gada beigām iesniegs savu pieteikumu dalībai Eiropas Savienībā.
Šeit gan jāatgādina, ka piecas Eiropas Savienības dalībvalstis – Spānija, Slovākija, Kipra, Grieķija un Rumānija – formāli joprojām nav atzinušas Kosovas neatkarību.
Bijušajam prezidentam iesit pa seju
Samita laikā demonstrāciju bija izsludinājuši Albānijas opozīcijas spēki ar bijušo premjerministru un prezidentu Sali Berišu priekšgalā. Šie protesti galvenokārt bija vērsti pret tagadējo premjerministru Edi Ramu, kurš tiek apsūdzēts par korupciju, organizēto noziedzību un krāpšanos ar vēlēšanu rezultātiem, par mediju brīvības ierobežošanu, kā arī to, ka viņa valdīšanas laikā Albāniju ir pametis liels skaits iedzīvotāju.
Iespējams, ka vislielāko uzmanību piesaistīja brīdis, kad kāds vīrietis uzbruka bijušajam prezidentam Sali Berišam, iesitot viņam pa seju.
Pēc šī incidenta Beriša pat tika nogādāts slimnīcā. Par uzbrukumu politiķim aizturēts kāds 31 gadu vecs vīrietis, kurš jau agrāk bija nonācis policijas redzeslokā. Policija vēsta, ka vīrietis ir "psihiski nelīdzsvarots".
Kopumā gan demonstrācijas beidzās mierīgi, un vēlāk Tirānas ielas jau bija klusas un mierīgas.
