Sankciju sarakstā iekļauti vēl 146 Krievijas parlamenta augšpalātas (Federācijas Padomes) locekļi, kas balsoja par lēmumiem, ar kuriem tika pavērts ceļš Krievijas karaspēka iebrukumam Ukrainā.
Tāpat sankciju sarakstā iekļauti vēl 14 oligarhi un viņu ģimenes locekļi. Sarakstā iekļuvuši vairāki miljardieri, piemēram, koncerna "Uralhim" īpašnieks Dmitrijs Mazepins un viņa dēls autobraucējs Ņikita Mazepins, kurš pēc Ukrainas kara sākuma tika atskaitīts no "Formula 1" komandas "Haas".
Eiropas Komisija informē, ka kopumā sankcijas noteiktas jau pret 862 fiziskām un 53 juridiskām personām.
ES arīdzan nolēmusi atslēgt trīs Baltkrievijas bankas no SWIFT maksājumu sistēmas. Šis lēmums attiecas uz "Belagroprombank", "Dabrabit" un Baltkrievijas Republikas Attīstības banku.
Šāds lēmums pieņemts, jo Minska atbalsta Kremļa agresiju pret Ukrainu, norādīja prezidējošā ES valsts Francija. Iepriekš Eiropas Savienība arī izslēdza vairākas Krievijas bankas no SWIFT sistēmas.
Baltkrievijas pilsoņiem aizliegts noguldīt vairāk nekā 100 000 eiro ES valstu bankās. Aizliegts eiro banknošu eksports uz Baltkrieviju.
Tāpat ieviesti ierobežojumi jūras navigācijas un radio komunikāciju tehnoloģiju eksportam uz Krieviju.
ES panākta vienošanās par papildu sankcijām pret Krievijas oligarhiem, kā arī saistībā ar kriptovalūtas maksājumiem un jūrniecības nozari, mikroblogošanas vietnē "Twitter" pavēstīja Francijas ES prezidentūras oficiālais konts.
Vienlaikus Eiropas Savienība cenšas novērst nepilnības un "aizvērt caurumus" sankciju paketēs, ko rietumvalstis pret Krieviju ieviesušas līdz šim.
Līdz ar to ierobežojumi tiks ieviesti arī attiecībā uz kriptovalūtām, lai novērstu to, ka melnajā sarakstā iekļautās personas un uzņēmumi izmanto šifrētās digitālās sistēmas, lai apietu ES sankcijas.
Bloks arī papildinās savu aizliegto tehnoloģiju sarakstu, kuras drīkst eksportēt uz Krieviju. Šādi ES centīsies graut Krievijas industriālo bāzi.
Konkrētāka informācija par jaunākajām sankcijām tiks publicēta pēc to apstiprināšanas paātrinātā kārtībā.
Eiropas Savienība arvien cenšas pastiprināt spiedienu uz Kremli, un amatpersonas apgalvo, ka ir gatavas piemērot turpmākas sankcijas pret Maskavu, ja tā neizbeigs karu.
Arī Lielbritānija ir paziņojusi par jaunām sankcijām, kas skars Krievijas aviācijas nozari un karalistes tirdzniecību ar Krieviju.
Lielbritānijas valdība paziņojusi, ka Londona piešķirs atbildīgajām institūcijām jaunas pilnvaras aizturēt Krievijas gaisakuģus un izņemt no Apvienotās Karalistes reģistra lidmašīnas, kas pieder noteiktām personām vai organizācijām
Briti arī aizliegs eksportēt uz Krieviju ar aviāciju un kosmosu saistītas preces tehnoloģijas. Karalistes uzņēmumiem turpmāk būs liegts sniegt apdrošināšanas un pārapdrošināšanas pakalpojumus, kas ir saistīti ar šīm tehnoloģijām.
KONTEKSTS:
24. februārī Krievija pēc tās prezidenta Vladimira Putina paziņojuma par "militāro specoperāciju" sāka iebrukumu Ukrainā, kur sākotnēji triecienus raidīja uz militārās infrastruktūras objektiem, bet vēlāk, kad Ukrainas spēku pretošanās izrādījās negaidīti sīva, sāka arvien nežēlīgāk bombardēt Ukrainas pilsētas, bojā iet arī civiliedzīvotāji. Tāpat tiek ziņots par lūgumiem veidot humānos koridorus, jo vairākās pilsētās cilvēki nevar saņemt pat visnepieciešamākās preces.
Krievijas uzbrukums Ukrainai izraisījis vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas.
Nedēļā pēc iebrukuma sākuma Ukrainu pameta aptuveni viens miljons cilvēku, liecina ANO Bēgļu aģentūras dati. Kopumā, pēc ekspertu aplēsēm, krīze Ukrainā varētu atstāt bez pajumtes 12 miljonus cilvēku. Latvija gatavojas uzņemt 10 000 iespējamo Ukrainas bēgļu.
