ĪSUMĀ:
- EK prezidente: ES valstu solidaritāte saskaras arī ar nopietniem pārbaudījumiem.
- Vācijas kanclere: Galvenais mērķis ir Eiropai no Covid-19 krīzes iziet vienotākai.
- Spānijas premjers: Eiropa šajā skumju pilnajā brīdī ir mūsu patvērums un mūsu mājas.
- Ungārijas premjers: Nekad iepriekš nav bijusi tik liela nepieciešamība pēc ciešākas sadarbības.
Uzrunājot ES pilsoņus, Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena paziņojusi, ka Šūmana piedāvājuma pamatā bija de facto solidaritāte starp Eiropas valstīm. Pēc EK prezidentes vārdiem, šī solidaritāte joprojām izpaužas ļoti dažādās sfērās un saskaras arī ar nopietniem pārbaudījumiem.
"Koronavīrusa pandēmijas sākumposmā šī Eiropas solidaritāte tika pamatīgi izaicināta. Šī krīze parādīja, ka vēršanās uz iekšu nav pareizā atbilde. Un tad mēs sākām dalīties un palīdzēt viens otram.
Tā bija de facto solidaritāte. Mēs esam redzējuši poļu un rumāņu mediķus, kuri glābj dzīvības Itālijā. Slimnīcas Čehijā ārstē saslimušos no Francijas. Pacienti no Itālijas tika nogādāti uz Vāciju, Luksemburga palīdzēja nogādāt medicīnisko aprīkojumu Spānijai. Šādai solidaritātei ir jāturpinās. Mēs varam uzvarēt šo vīrusu tikai tad, ja mēs uzņemsimies atbildību viens par otru, ja mēs sadarbosimies vakcīnas izstrādē, ja mēs apvienosim spēkus, lai mūsu ekonomika atkal nostātos uz ceļa. Ja mēs aizsargāsim savu planētu ar Eiropas zaļā kursa palīdzību. Taču šī solidaritāte nav pašsaprotama un tā vienkārši iedota – ir nepieciešama rīcība un kompromisi no visiem. Taču mēs to esam parādā mūsu pilsoņiem un nākamajām paaudzēm," sacīja EK vadītāja.
Ar līdzīgām uzrunām savu valstu iedzīvotājus šodien uzrunāja arī ES dalībvalstu līderi. Tā, piemēram,
Vācijas kanclere Angela Merkele, kuras valsts jūlijā kļūs par Eiropadomes prezidējošo valsti, norādīja, ka galvenais mērķis ir Eiropai no šīs krīzes noteikti iziet daudz vienotākai.
Spānijas premjers Pedro Sančess uzsvēris, ka šajā skumju pilnajā brīdī Eiropa ir mūsu patvērums un mūsu mājas. Bet Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns izteicies, ka vēl nekad iepriekš nav bijusi tik liela nepieciešamība pēc ciešākas sadarbības.
Otrā pasaules kara beigas jau pieminēja piektdien, 8. maijā, bet vairumā bijušo padomju republiku svētku diena ir 9. maijs. Grandiozas svinības ar daudzu pasaules valstu līderu līdzdalību bija paredzētas Krievijā, kas strauji pieaugošā Covid-19 saslimušo skaita dēļ tomēr bija spiesta atcelt tradicionālo militāro parādi Sarkanajā laukumā. Krievijas prezidents Vladimirs Putins savas valsts iedzīvotājus uzrunāja ar televīzijas starpniecību, norādot, ka Krievija ir neuzvarama, ja tās iedzīvotāji turas kopā. Visticamāk, ka šis vēstījums attiecināms arī uz cīņu pret koronavīrusu, ar kuru pēdējās diennakts laikā vien inficējušies gandrīz 11 000 cilvēku.
Bet par spīti iespējamiem draudiem sabiedrības veselībai militārā parāde netika atcelta vēl vienā mūsu kaimiņvalstī Baltkrievijā. Lai arī tā bija skaitliski mazāk apmeklēta, militāro parādi Minskā klātienē tāpat vēroja tūkstošiem cilvēku. Uzrunājot parādes dalībniekus un skatītājus, Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko paziņoja, ka uzvara Otrajā pasaules karā Baltkrievijai ir svēts notikums un varas iestādes vienkārši nav drīkstējušas rīkoties citādi, jo nekādas šīsdienas grūtības nav salīdzināmas ar tām grūtībām un pārdzīvojumiem, ko nācās piedzīvot kara laikā.
