Čehijas galvaspilsētā notika neformālā Eiropas Savienības valstu līderu tikšanās, kur šis jautājums bija dienaskārtībā. Šobrīd ekspertiem ir uzdots izstrādāt modeli, kas ļautu gan samazināt gāzes cenas patērētājiem, gan arī nodrošināt, ka Eiropa joprojām saņem gāzi.
Eiropas Komisijai būs jāsagatavo konkrēts piedāvājums gāzes cenu griestu ierobežošanai, jo pēc divām nedēļām ES līderi tiksies atkal Briselē.
"Tagad mēs esam labi sagatavoti. Mums jau ir izveidota primārā tirgus aizsardzība. Šobrīd ir pienācis laiks pārrunāt, kā mēs varam ierobežot enerģijas cenu lēcienus un Putina manipulācijas ar enerģijas cenām," teica fon der Leiena.
"Tā ir diskusija par cenu griestiem. Mums ir jāsaprot, kur tos noteikt un kā tos noteikt. Otrs būtiskais jautājums ir vienotais tirgus un godīga konkurence, lai visiem uzņēmumiem būtu vienādas iespējas piedalīties vienotajā tirgū un lai tie varētu sacensties ar kvalitāti, nevis subsīdiju apjomu."
Latvijas valdības vadītājs Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") pēc sanāksmes pieļāva, ka gaidāmais risinājums varētu sastāvēt no vairākām daļām un to detaļās plānots apspriest pēc divām nedēļām.
"Visi piekrita tam, ka Eiropas Komisija turpina darbu pie jautājuma, kā varētu pazemināt gāzes un elektrības cenas. Tur ir dažādi mehānismi.
Kad pie sarunu galda runāja par tā saucamajiem gāzes cenu griestiem, tika spriests, ka tie, iespējams, būtu jādiferencē pa dažādiem tirgiem: Krievijas gāze būtu viens jautājums, sašķidrinātā gāze otrs. Tātad iespējams, ka mehānisms tiks piedāvāts ļoti dažāds."
Kariņš norāda, ka Vācija un Nīderlande līdz šim iebilda pret cenu griestu noteikšanu, bet pārējās dalībvalstis uzsvēra – tas ir jādara, bet tā, lai neapdraudētu gāzes piegādes Eiropai.
Ungārijas premjers tiek izsvilpts
Prāgā, kur ieradušies ES valstu līderi, no rīta bija pulcējušies cilvēki Ukrainas un Eiropas Savienības atbalstam, skandējot saukļus – kopā esam stiprāki. Daži politiķi, piemēram, Eiropadomes prezidents Šarls Mišels, tika sveikti ar aplausiem, savukārt Ungārijas premjers Viktors Orbāns tika izsvilpts.
Izskanēja arī saukļi par atsevišķu dalībvalstu veto tiesību atcelšanu. Demonstranti bija arī atveduši kailu Putina figūru, pie kuras kājām atradās cita figūra, kas simbolizē Baltkrievijas vadoni Aleksandru Lukašenko ar asiņainu hokeja nūju rokā. To visu rotāja nosaukums "Kailie slepkavas".
Šeit gan jāatgādina, ka Prāga pirms neilga laika pieredzēja arī pilnīgi pretēju un ļoti daudzskaitlīgu demonstrāciju, kuras dalībnieki prasīja atcelt sankcijas pret Krieviju.
Eiropas gāzes krātuves ir piepildītas par 90%
ES valstu līderi uzsvēra, ka nepieciešams atbalstīt Ukrainu līdz uzvarai.
Latvijas premjers Kariņš atzina, ka Eiropai jāmeklē veids, kā ilgtermiņā un ilgtspējīgi atbalstīt Ukrainu, jo šobrīd tas notiek krīzes režīmā, uz "ad hoc" pamata. Nepieciešama arī labāka koordinācija starp dalībvalstīm.
Eiropai vienlaikus jārisina arī augošo gāzes cenu ietekme uz citiem energoresursteim un iedzīvotāju maciņiem.
Pēdējos septiņos mēnešos Krievija ir apzināti un sistemātiski samazinājusi gāzes piegādi Eiropas Savienībai, ko eiropieši izmisīgi cenšas kompensēt. Šobrīd gāzes krātuves ir piepildītas par 90%. Tiek piegādāta sašķidrinātā dabasgāze no ASV un cauruļvadu gāze no Norvēģijas.
"Ir svarīgi ierobežot gāzes cenu. Bet, kā jūs zināt, mums ir jāatbild uz jautājumu, vai Eiropai pietiks, tāpēc ierobežojums ir jānosaka tā, lai tas neatturētu pietiekamas piegādes Eiropai, bet tajā pašā laikā tas būtu pieņemamā līmenī dalībvalstīm," atzina Slovākijas premjers Eduards Hegers.
Bažas, ka Vācija iegūs negodīgas priekšrocības
Arī Latvija atbalsta gāzes cenas griestu noteikšanu, ja tas neapdraud piegādes. No citām dalībvalstīm izskanēja pārmetumi Vācijai, kas paziņojusi par 200 miljardu eiro lielām subsīdijām, lai vācu mājsaimniecības un uzņēmumus pasargātu no enerģētikas krīzes pilnajām sekām.
Tādu atbalstu kā Vācija citas valstis nevar atļauties, un tas nozīmē, ka Vācijas ražotājiem būs negodīgas priekšrocības vienotajā Eiropas tirgū.
Par to uztraukušās ne tikai nabadzīgākās ES dalībvalstis, bet arī Itālija un Francija. Šim sašutumam eļļu ugunī pielej arī tas, ka tieši Berlīnes atkarība no Krievijas gāzes bija viens no faktoriem, kas veicināja Eiropas enerģētikas krīzi.
Vācija ir nākusi klajā ar plānu – izveidot gāzes pircēju globālu aliansi ar Āzijas valstīm, tai skaitā Japānu un Dienvidkoreju, lai pārliecinātu lielos eksportētājus samazināt izmaksas.
Vācijas kanclers Olafs Šolcs solīja, ka Vācija varētu izmantot savu prezidentūru G7 grupā, lai to panāktu. Šī pircēju alianse tad varētu kopā dabūt labāku cenu no lielajiem gāzes pārdevējiem – ASV, Kanādas un Norvēģijas.
