Signāls Ukrainai un Krievijai

Kā ceturtdien pirms piektdienas samita paziņoja Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena, tad apspriežamo jautājumu ir daudz, sākot ar dažādiem politiskajiem jautājumiem un beidzot ar Ukrainā notiekošo karu un Kijivas piedāvāto miera formulu tā izbeigšanai. 

No savas puses Ukrainas amatpersonas paskaidrojušas, ka apspriesta tiks ekonomiskā sadarbība, brīvās tirdzniecības zona, asociācijas līgums un citi jautājumi, kas saistīti ar Ukrainas virzīšanos pretī ES. 

Ukrainas vadība cer, ka jau šī gada otrajā pusē tiks uzsāktas iestāšanās sarunas un visu šo procesu varētu pabeigt jau divu gadu laikā. 

Arī ES līderu un komisāru ierašanās klātienē ir ļoti spēcīgs signāls gan Krievijai, kas dažādos veidos cenšas traucēt Ukrainas eiroatlantiskās integrācijas centieniem, gan pašiem ukraiņiem, kuriem, pēc valsts prezidenta Volodimira Zelenska vārdiem, ir nepieciešams uzmundrinājums un iedrošinājums. 

Līdzīgu viedokli pēc tikšanās ar ES augsto pārstāvi ārlietās Žuzepu Borelu pauda arī Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba: "Pirmo reizi vēsturē Ukrainas valdība un Eiropas Komisijas kolēģija sēžas pie viena galda, lai izietu cauri, vārda vistiešākajā nozīmē, visiem mūsu sadarbības punktiem. Un tas nozīmē ciešākas saites un sakarus starp Eiropas Savienību un Ukrainu, ne tikai institūciju, bet arī personīgajā līmenī.

Tas nozīmē lielāku Ukrainas integrāciju Eiropas Savienībā, vairāk sankciju pret agresorvalsti Krieviju. Tas nozīmē lielāku palīdzību no Eiropas Savienības un vēl spēcīgāku Ukrainas apņemšanos aizsargāt Eiropas vērtības un principus, padarot arī Eiropu spēcīgāku."

No Eiropas Savienības konkrētu apņemšanos maz 

Līdz šim gan no ES puses tādu konkrētu solījumu un apņemšanos ir ļoti maz. 

Piemēram, ir panākta vienošanās par vēl 15 000 ukraiņu karavīru apmācību, parakstīts saprašanās memorands atjaunojamās enerģijas jomā, panākta vienošanās par zinātniski pētnieciskās iniciatīvas "Horizont Europe" biroja atvēršanu Ukrainā, kā arī Ukrainas iekļaušana vairākās ES programmās, kas ļaus ukraiņu uzņēmējiem un aģentūrām piekļūt Eiropas fondu naudai un projektiem.

Nav gaidāma skaidrība par Ukrainas pievienošanos blokam

Iespējamā pievienošanās ES ir tas jautājums, kurā Ukraina gribētu saņemt kādu skaidrību un apstiprinājumu, taču, visticamāk, ka nāksies piedzīvot jau iepriekš prognozējamu vilšanos. Pat ja no ES vēl šajā gadā varbūt arī izdosies sagaidīt sākumu reālām iestāšanās sarunām, par drīzu iestāšanās perspektīvu runāt ir daudz pāragri.

No vienas puses, EK prezidente un citi Eiropas līderi apstiprina, ka Ukrainu gaida nākotne Eiropā. Ukraina jau ir tikusi un noteikti vēl tiks paslavēta par līdz šim paveiktajām reformām, 

taču vēl pirms šī samita jau no dažām dalībvalstīm izskanēja apgalvojumi, ka ne par kādu "milzīgu vai nozīmīgu progresu" runāt vēl nevar. 

Galu galā Ukraina kandidātvalsts statusu ieguva vien pirms pusgada un reformu izvērtējuma vēl nav bijis.

Otrkārt, viena no līdz šim visskaidrākajām prasībām ir kara neesamība. Kamēr karš nebūs beidzies, Ukraina nebūs Eiropas Savienībā. Taču to, kad beigsies karš un kāds būs tā iznākums, pašlaik neņemas prognozēt neviens. Pat ja karš beigsies, joprojām nevar prognozēt, cik lieli būs zaudējumi un ko prasīs postījumu novēršana un ļoti lielas daļas Ukrainas uzcelšana no jauna. 

Vai šajā situācijā būs laiks turpināt uzsāktās reformas, un vai neradīsies kādi jauni izaicinājumi? To pašlaik ir grūti teikt. Daudzas valstis Eiropā varētu būt ieinteresētas šo integrācijas procesu nedaudz paildzināt, jo atbalsts Ukrainai tagad  varētu būt tām izdevīgāks nekā Ukrainas drīza iestāšanās ES. Jo šāda dalība nozīmētu gan kohēzijas līdzekļu pārvirzīšanos, gan lielāku konkurenci lauksaimniecībā. 

Taču šajā brīdī, nenoliedzami, šis samits ir ļoti svarīgs un arī tā vēstījums, īpaši jau Krievijai, ir īstajā laikā.

KONTEKSTS: 

2022. gada 24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Rudens sākumā Ukrainai pretuzbrukumā izdevās atbrīvot no okupantiem lielāku teritoriju, nekā Krievijai bija izdevies ieņemt kopš aprīļa sākuma. 11. novembrī Krievijas armijas vienības pameta Hersonas pilsētu, kur drīz vien ienāca Ukrainas karavīri.

Krievija ar raķetēm regulāri apšauda Ukrainas pilsētas, lai ziemā atstātu ukraiņus bez elektrības un siltuma. Eiropas Parlaments ir pasludinājis Krieviju par terorismu atbalstošu valsti.