Tomēr viņš atzina, ka vairums Eiropas Savienības dalībvalstu ne pārāk aktīvi nodarbojas ar sankciju sarakstā esošo personu līdzekļu iesaldēšanu un konfiskāciju.
Ar Eiropas sankcijām ir aplikti daudzi Krievijas oligarhi un Kremlim tuvu stāvošie bagātnieki. Visbiežāk tam par pamatu kalpo šo cilvēku tuvās attiecības ar Krievijā valdošo režīmu. Savukārt citi tiek dēvēti vienkārši par "izkārtnēm", uz kuru vārda ir norakstīti ievērojami līdzekļi, kas patiesībā pieder citiem.
Nokļūšana sankciju sarakstā nozīmē, ka šo cilvēku nauda un īpašumi Eiropas Savienībā tiek iesaldēti. Tomēr, kā atzina ES tieslietu komisārs Reinderss, ne visur Eiropā patieso īpašnieku noskaidrošana un līdzekļu iesaldēšana notiek vienlīdz raiti.
"Pašlaik mēs esam konfiscējuši no oligarhiem un pārējiem 13,8 miljardus eiro. Tā ir visnotaļ iespaidīga summa.
Bet man ir jāsaka, ka ļoti liela daļa no šīs summas, vairāk nekā 12 miljardi, nāk no piecām dalībvalstīm. Tādēļ mums ir jāturpina pārliecināt pārējos darīt tāpat kā šīs valstis.
Līdz ar to mēs esam nosūtījuši valstīm vēstuli ar lūgumu sniegt vairāk informācijas un dalīties ar labāko praksi. Es ceru, ka drīzumā mēs redzēsim līdzīgu rīcību visās dalībvalstīs, bet pašlaik piecas dalībvalstis dara milzīgu darbu, un mēs mēģinām panākt, lai arī pārējie rīkotos aktīvāk."
Savrupmājas, villas un jahtas parasti pieder oligarhiem nevis tieši, bet gan caur ārzonas kompāniju tīkliem, dažādiem fondiem un citām struktūrām. Tādēļ pierādīt patieso īpašnieku nemaz nav tik viegli.
Eiropā ir iesaldēti arī Krievijas Centrālās bankas līdzekļi un tagad notiek aktīvas diskusijas par to, ko ar šo naudu darīt.
Ukrainas tieslietu ministrs Deniss Maļuska, kurš arī piedalījās otrdienas ministru sanāksmē Prāgā, uzstāj, ka šī nauda būtu jānovirza Ukrainas atjaunošanai.
"Mēs ciešam ekonomiskos zaudējumus, un tos nebūtu prātīgi pilnībā segt no nodokļu maksātāju naudas, vai tā būtu Ukrainas vai Eiropas nodokļu maksātāju nauda.
Mēs esam iesaldējuši Krievijas valsts līdzekļus, un tie būtu jāizmanto, lai segtu zaudējumus un izmaksātu kompensācijas.
Mēs uzskatām, ka tā būtu pareiza izvēle un pareizs lēmums, un lūgsim kolēģus atbalstīt šo ieceri."
Tomēr daudzi uz to raugās ļoti piesardzīgi. Piemērām, Čehijas valdība, kas tagad ir uzņēmusies Eiropas Savienības prezidentūru, ir skeptiska par iespējām konfiscēt Krievijas Centrālās bankas naudu.
Lai to darītu, būtu nepieciešams starptautisks juridisks pamatojums, kura šobrīd nav. Bet patvaļīgi atņemt Krievijai naudu būtu pretrunā ar Eiropas normām.
Tikmēr Eiropas Komisijas gaiteņos notiek darbs pie nākamās sankciju kārtas pret Krieviju. Tajā varētu tikt iekļauts arī zelts, bet diez vai būs gāze.
KONTEKSTS:
24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.
