Izskanējušas bažas, ka daudzi veci cilvēki un bērni varētu sastapties ar nopietnām problēmām, jo šobrīd neapzinās, ka viņiem ir nepieciešami šādi dokumenti.
Atbildi jāgaida mēnešiem ilgi
Pašlaik jau aptuveni pieci miljoni Eiropas Savienības valstu pilsoņu ir nokārtojuši pastāvīgā vai pagaidu iedzīvotāja statusu Apvienotajā Karalistē. Tas ir nepieciešams, jo Lielbritānija pameta Eiropas Savienību. Tomēr daudzi tikai pēdējā brīdī saprata, ka šī prasība attiecas arī uz viņiem.
Šo cilvēku vidū arī spānis Karloss Bota, kurš 60 gadus ir nodzīvojis Kornvolā.
“Es neko nezināju, jo pirms aptuveni 55 gadiem Iekšlietu ministrija man izsniedza dokumentu, kur bija sacīts, ka es te varu darīt visu to pašu, ko visi pārējie iedzīvotāji. Tādēļ es neko citu nekārtoju.
Bet pirms pāris mēnešiem man atnāca vēstule no Spānijas vēstniecības, kurā man tika ieteikts nokārtot šo iedzīvotāju sertifikātu, vai kā to tur sauc,” Bota stāstīja britu televīzijas kanālam ITV.
Ja Eiropas Savienības valstu pilsoņi līdz 30. jūnijam nepieteiksies pastāvīgā vai pagaidu iedzīvotāja statusa saņemšanai, viņi zaudēs tiesības īrēt mājokli, strādāt vai saņemt pensiju kā arī bez maksas doties pie ārsta.
Turklāt pieteikumu tagad ir tik daudz, ka cilvēki var gaidīt atbildi no Iekšlietu ministrijas vairākus mēnešus vai pat gadu. Šajā laikā viņi nevarēs pārcelties uz jaunu mājokli vai mainīt darbavietu.
Grūtības tiem, kas nelieto internetu
Īpašas grūtības pieteikšanās process sagādā vecākiem cilvēkiem, kuri neizmanto internetu. Viņu vidū arī Kristiāna Simsa.
“Es nevarēju atrast pieteikšanās formu, jo es nelietoju internetu, man nav viedtālruņa vai e-pasta adreses. Turklāt koronavīrusa dēļ viss bija slēgts. Tādēļ es nevarēju aiziet ne uz bibliotēku, ne kur citur.
Es mēģināju zvanīt dažādiem cilvēkiem, lai noskaidrotu, kā to darīt, bet nesaņēmu nekādu atbildi. Un tad pirmo reizi kāds man pateica, ka šeit, Kornvolā, es varu saņemt padomu. Tā es arī uzzināju par visiem šiem jautājumiem.”
Savukārt daudzi vecāki neapzinās, ka atsevišķu pieteikumu ir nepieciešams aizpildīt arī par katru no viņu bērniem. Aktīvisti, kuri mēģina palīdzēt eiropiešiem Lielbritānijā nokārtot formalitātes, pauž satraukumu arī par bērniem, kuri dzīvo audžuģimenēs. Viņiem mēdz būt problēmas ar dokumentiem un grūtības pierādīt, ka šie bērni pēdējos gados ir atradušies Lielbritānijā.
Problēmas apjoms kļūs skaidrs jūlijā
Viena no aktīvistiem, kas palīdz iesniegt pieteikumus, ir Ineda Simelionaite.
“Ja viņi laicīgi nepieteiksies, ja viņi nokavēs šo termiņu, viņi zaudēs visas savas tiesības. Ir ļoti žēl, ka daži cilvēki to nesaprot. Eiropas pilsoņi to neapzinās, jo viņiem nekad nav bijis jāsastopas ar migrācijas dienestiem vai Iekšlietu ministriju.
Es domāju, ka tikai jūlija sākumā mēs sapratīsim pilnu šīs problēmas mērogu, jo tad Eiropas Savienības pilsoņiem sāks prasīt pierādīt viņu tiesības dzīvot Lielbritānijā.”
Lielbritānijas valdība sola, ka atsevišķos gadījumos pieteikumus varēs iesniegt arī pēc jūnija beigām. Tiek solīts arī darīt visu iespējamo, lai ātri izskatītu iesniegumus. Tikmēr daudziem eiropiešiem Lielbritānijā šis process rada ļoti lielu satraukumu.
Plašāka informācija par pieteikšanos lasāma Latvijas vēstniecības Lielbritānijā mājaslapā.
KONTEKSTS:
2021. gada sākumā Lielbritānija pameta Eiropas muitas savienību un vienoto tirgu. Lai gan juridiski Lielbritānija ES bloku pameta jau 2020. gada 31. janvārī, līdz šim gadam faktiski nekas daudz nebija mainījies, jo turpinājās pēcbreksita pārejas periods. Tā laikā starp Londonu un Briseli norisinājās smagas sarunas par jaunu brīvās tirdzniecības līgumu, kuru pašā Ziemassvētku priekšvakarā beidzot izdevās noslēgt un 30. decembrī arī abām pusēm parakstīt.
Dodoties uz Lielbritāniju, ES pilsoņiem tagad jārēķinās ar papildu nosacījumiem. Piemēram, ES valstu pilsoņiem vairs nebūs automātisku tiesību ilgstoši uzturēties un strādāt Lielbritānijā.
