Īsā laikā Eiropas Savienība, ASV un citas rietumvalstis ir apstiprinājušas pret Krieviju vairākas sankciju paketes. Līdz ar to tagad ir pienācis brīdis aizdomāties, ko darīt tālāk. Ukrainas vadība aicina spert nākamos soļus, jo līdzšinējie ierobežojumi nav spējuši piespiest Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu apturēt karu.

Atteikties no Krievijas gāzes būtu sarežģīti

No otras puses, ir skaidrs, ka par jebkuru sankciju iedarbību varēs spriest tikai pēc zināma laika. Tādēļ ir arī tie, kuri uzskata, ka, pirms ieviest jaunus ierobežojumus, vajadzētu nedaudz nogaidīt un saprast, vai esošajās sankcijās ir aizlāpīti visi caurumi un nepilnības.

Vācija un Austrija jau skaidri paziņojušas, ka šobrīd nav gatavas pilnībā atteikties no Krievijas gāzes.

Tomēr iespējams, ka vienošanos varētu rast naftas jautājumā, sacīja Somijas Eiropas lietu ministre Titi Tupurainena.

“Somija nav pārāk atkarīga no Krievijas naftas. Pasaules tirgū ir arī citi piegādātāji. Līdz šim mēs neesam panākuši vienošanos par sankcijām enerģētikas jomā. Bet šāda iespēja nav izslēgta. Tādēļ mēs esam gatavi apspriest jaunas sankcijas, tostarp enerģētikas jomā, un es uzskatu, ka arī citām valstīm vajadzētu par to padomāt.”

Sarežģītāka situācija Slovākijā. To atzina šīs valsts ārlietu ministra vietnieks Martins Kluss.

“Tā kā Slovākijā pastāv viena no visaugstākajām atkarībām no Krievijas naftas un gāzes piegādēm, mums būtu ļoti svarīgi saprast, kā Eiropas Komisija piedāvā to mazināt, lai mēs vairs nefinansētu Krievijas karadarbību.”

Polija mudina uz stingrākām sankcijām

Baltijas valstis būtu gatavas atteikties no Krievijas energoresursiem. To jau marta sākumā Versaļā atzina premjers Krišjānis Kariņš.

Uz stingrākām sankcijām pret Krieviju un tās naftu, oglēm un gāzi mudina arī Polijas valdība. Iespējams, tādēļ bijušais Krievijas prezidents un pašreizējais Drošības padomes priekšsēdētāja vietnieks Dmitrijs Medvedevs ir publicējis asu paziņojumu, kurā sacīja, ka Polijas “rusofobā propaganda” esot visvulgārākā un naidīgākā.

Par to, vai un kādus soļus Eiropai vajadzētu spert, lai apturētu Krievijas uzbrukumu Ukrainai, 27 ES dalībvalstu līderi spriedīs ceturtdien un piektdien gaidāmajā samitā.

Tam pievienosies arī ASV prezidents Džo Baidens. Ceturtdien Briselē notiks arī ārkārtas NATO galotņu tikšanās, kā arī G7 līderu sanāksme.

KONTEKSTS:

24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Krievija cerēja dažu dienu laikā ieņemt Kijivu un citas lielākās Ukrainas pilsētas, taču Ukrainas bruņotie spēki izrādīja sīvu pretošanos okupantiem un Krievijai nav izdevies sasniegt savus mērķus. Krievijas okupācijas spēki turpina apšaudīt Ukrainas pilsētas, izraisot arvien lielākus upurus civiliedzīvotāju vidū.

Ukrainu kopš karadarbības sākuma pametuši jau vairāk nekā 3,5 miljoni bēgļu.

Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.