EP komitejas atbalsta ES un Lielbritānijas tirdzniecības līgumu
Tirdzniecības līgums starp Eiropas Savienību un Lielbritāniju tika parakstīts aizvadītā gada beigās, tomēr to vēl nepieciešams ratificēt. Šonedēļ to paveica divas Eiropas Parlamenta komitejas – tirdzniecības un ārlietu komiteja.
“Breksits ir vēsturiska kļūda. Bet reizēm politikā ir jāpieņem, ka kļūdas notiek, un esošajā situācijā ir jāpanāk labākais iespējamais risinājums. Mēs būtu vēlējušies daudz tuvākas attiecības, tomēr to nevēlējās Lielbritānija. Un tas ir ļoti vienkārši, ir skaidrs – vai tu esi iekšā, vai esi ārā. Tu nevari būt abās pusēs vienlaikus.
Tādēļ jāsaprot, ka robeža būs, bet jautājums – kā administratīvi un tehniski tā tiks pārvaldīta.
Runājot par abu pušu tirdzniecības līgumu, ir vairāki svarīgi punkti. Un pirmais ir tas, ka viss progress, ko vienošanās ietvaros esam panākuši, var tikt zaudēts, ja Lielbritānija turpinās vienpusēji pārkāpt izstāšanās līgumu un Ziemeļīrijas protokolu,” pirms balsojuma sacīja EP ziņotājs Andreass Šīders.
Viņš iezīmēja galveno tirdzniecības līguma problēmjautājumu. Proti, EP vēlas izmantot tirdzniecības vienošanos kā rīku, lai panāktu, ka Londona pilda saistības, ko tā ir uzņēmusies izstāšanās līgumā. Un galvenais jautājums ir par preču kustības kontroli starp Ziemeļīriju un pārējo Apvienoto Karalisti.
EP ar ratifikāciju nesteidzas, un pagaidām nav zināms, kad notiks galīgais balsojums plenārsēdē. Tas tiek darīts ar nodomu, lai piespiestu Lielbritāniju ievērot savas saistības, ko tā apņēmusies.
Brisele apsūdz Londonu, ka tā bez konsultācijām ar bloku pagarinājusi pārejas fāzi svarīgajam protokolam par pārtikas piegādēm Ziemeļīrijai. Londona gan noliegusi, ka būtu pārkāpusi breksita vienošanās sadaļu, kas regulē tirdzniecību ar Ziemeļīriju. Brisele arī uzsākusi tiesiskas darbības pret Londonu, un Lielbritānija līdz maija vidum atbildēšot uz bloka sākto tiesisko procedūru.
Jauna stratēģija organizētās noziedzības apkarošanai
„Noziedzīgie tīkli kļūst arvien vardarbīgāki un izmanto arvien vairāk vardarbības, lai panāktu savus mērķus Eiropā. Un viņu mērķis nosaucams vienā vārdā – nauda. Šo naudu noziedznieki izmanto, lai nolīgtu starpniekus un slepkavas. Mēs runājam vismaz par 140 miljardiem eiro gadā. Un šī nauda mums, protams, ir nepieciešama slimnīcām, vakcīnām un atveseļošanas pasākumiem.
Organizētā noziedzība grauj mūsu ekonomiku, sabiedrību un likuma varu.”
Šādus vārdus EK iekšlietu komisāre Ilva Jūhansone sacīja šonedēļ notikušās preses konferences laikā, kurā EK prezentēja jaunu ES stratēģiju organizētās noziedzības apkarošanai. Galvenā uzmanība tajā ir veltīta tiesībaizsardzības un tiesu iestāžu sadarbības veicināšanai, cīņai pret organizētās noziedzības struktūrām un augstas prioritātes noziegumiem, noziedzīgi iegūtu līdzekļu konfiskācijai, kā arī mūsdienīgas reakcijas nodrošināšanai uz tehnoloģiju attīstību.
Stratēģija paredz uzlabot sadarbību tiesībaizsardzības jomā un starp tiesu iestādēm, kā arī paplašināt, modernizēt un palielināt finansējumu struktūrai, kas izveidota, lai identificētu prioritārus noziedzības draudus un kopīgiem spēkiem tos novērstu.
EK iegādāsies vēl 1,8 miljonus „Pfizer un BioNTech” vakcīnu devu
„Man ir prieks paziņot, ka šodien esam sasnieguši 100 miljonus vakcinēto cilvēku ES. Šis ir panākums, ar kuru varam lepoties. No šiem cilvēkiem vairāk nekā ceturtā daļa saņēmusi otro vakcīnu, tātad vairāk nekā 27 miljoni eiropiešu ir pilnībā vakcinēti. Un tās ir labas ziņas. Bet, kā mēs redzējām ar „Johnson & ohnson” paziņojumu, joprojām ir vairāki faktori, kas var izjaukt plānotās vakcīnu piegādes, tādēļ ir svarīgi rīkoties ātri un pielāgoties, kad vien tas ir iespējams.
Un mēs darām visu, ko varam, lai atbalstītu vakcināciju Eiropā, arī, palielinot vakcīnu piegādes apjomus tuvāko nedēļu un mēnešu laikā,”
šonedēļ sacīja EK prezidente Urzula fon der Leiena.
Lai gan komisijas prezidente slavēja savakcinēto cilvēku skaitu, norādot, ka vakcinācijas temps uzņem apgriezienus, nedienas ar „Johnson & Johnson” vakcīnu atkal radījušas galvassāpes un bažas par „AstraZeneca” stāsta atkārtojumu.
EK prezidentes sacītais šķietami iezīmē brīdi, kurā Eiropa vairs nevēlas paļauties uz vakcīnām, ko izstrādājuši šie ražotāji. Viņa uzsvēra, ka EK pilnībā uzticas tehnoloģijai, kas izmantota „Pfizer” un kompānijas „BioNTech” kopīgi izstrādātajā vakcīnā, un šī tehnoloģija atšķiras no tās, kas tiek izmantota divās iepriekš pieminētajās vakcīnās. Tādēļ komisija sākusi sarunas par vēl 1,8 miljardu „Pfizer” devu iegādi.
Izskanējusi informācija, ka līgumi ar „AstraZeneca” un „Johnson & Johnson” netiks pagarināti, tomēr Leiena to neapstiprināja.
