Prāgā notiek pirmā Eiropas Politiskās kopienas sanāksme. Tajā piedalās gan Eiropas Savienības dalībvalstu, gan citu valstu līderi – tai skaitā no Lielbritānijas, Norvēģijas, Šveices, Turcijas, Ukrainas, Gruzijas, Balkānu valstīm.
Sapulcējusies visa Eiropa, izņemot Krieviju un Baltkrieviju
Šis ir jauns forums, kas izveidots, reaģējot uz Krievijas iebrukumu, lai piedāvātu plašāku, iekļaujošāku Eiropas kopienu. Ņemot vērā Kremļa centienus sašķelt Rietumus, var teikt, ka visu uzaicināto 44 valstu līderu ierašanās jau ir sasniegums.
"Ja jūs vienkārši paskatāties uz apmeklētību, tad redzat to nozīmi.
Šeit atrodas viss Eiropas kontinents, izņemot divas valstis – Baltkrieviju un Krieviju. Tas parāda, cik izolētas ir šīs divas valstis," norāda Beļģijas premjers Aleksandrs de Kro.
Sākotnējā ideja izveidot šādu platformu pieder Francijas prezidentam Emanuelam Makronam, kurš tajā saskata iespēju uzturēt attiecības ar līdzīgi domājošām valstīm.
Baltijas valstis savulaik bija ļoti skeptiski noskaņotas pret šo ideju, baidoties, ka šī kopiena var kļūt par tādu kā priekškambari pilnvērtīgai dalībai Eiropas Savienībā (ES) un kurā Ukraina var iestrēgt uz ilgu laiku. Bet skaidrs, ka šobrīd plašam valstu lokam ir risināmas kopīgas problēmas.
Tagad līderi uzsver, ka Eiropas politiskā kopiena nav tikai priekštelpa valstīm, kas vēlas pievienoties Eiropas Savienībai.
"Atbalsts Ukrainai ir prioritāte Nr 1. Jo šajā kaujas laikā uz spēles ir likts arī Eiropas liktenis. Jo vairāk valstis to sapratīs, jo labāki būs rezultāti un ātrāk apturēsim Krievijas agresiju Ukrainā," uzsver Lietuvas prezidents Gitans Nausēda.
Arī citi politiķi uzsvēra, ka Krievijas karš Ukrainā ir drauds ne tikai pierobežas valstīm , bet visai ES – gan militārā, gan ekonomiskā ziņā ar energoresursu cenu kāpumu. Kā prognozēts, sarunās dominēja Ukraina, kā to atbalstīt. No sarunām nojaušams, ka toni uzdeva tās ārpus ES esošās valstis, kuras ārpolitikā ir līdzīgi domājošās, līdz ar kopumā esot sajūta par spēcīgu vienotību.
Tika pārrunāts, kā noturēt sabiedrības atbalstu sankcijām, kad enerģijas rēķini smagi sit par Eiropas iedzīvotāju maciņiem.
Visiem ir jāstrādā kopā
Ierodoties Prāgas pilī, Nīderlandes premjers Marks Rute sacīja, ka dialogs ar līdzīgi domājošajām valstīm ir ļoti būtisks. Savukārt Latvijas valdības vadītājs Krišjānis Kariņš piebilda, ka karš Ukrainā rada izaicinājumus, ko neviena Eiropas valsts vienatnē nevar pārvarēt.
"Ja nebūtu šīs krīzes, mēs šodien te Prāgā droši vien netiktos. Mums ir vajadzīgi visi šie partneri. Norvēģija ir atslēga ar gāzes piegādēm. Faktiski ir jautājums, vai Norvēģija varētu piegādāt lētāku gāzi Eiropai.
Šveice ir ļoti svarīga sankciju ziņā, lai [Krievija] nevarētu apiet un izmantot Šveices izslavēto finanšu sistēmu, lai apietu sankcijas," atzina Kariņš.
"Mums visiem ir jāstrādā kopā. Būsim visi sēdējuši kopā pēcpusdienu un vakaru ap dažādiem galdiem un runājuši viens ar otru, un uzklausījuši. Tad arī man, protams, ir iespēja paust Latvijas nostāju visiem Eiropas līderiem."
Jaunas sankcijas pret Krieviju
Nīderlandes premjers Rute teica: "Es ceru, ka šī līderu grupa jutīsies pietiekami komfortabli, lai apspriestu, kā viņi saredz pašreizējo situāciju un kādus soļus varētu spert, lai nodrošinātu divas lietas: pirmkārt, Eiropas drošību, it sevišķi ņemot vērā pašreizējo briesmīgo Krievijas agresiju pret Ukrainu; un, otrkārt, kādus soļus spert enerģētikas, klimata pārmaiņu un ekonomikas jomā."
Eiropas Savienība, kuras līderi arī ieradušies Prāgā un piektdien tiksies šaurākā lokā, ceturtdien arī apstiprinājusi jaunāko, jau astoto sankciju kārtu pret Krieviju.
Tajā ir importa aizliegumi 7 miljardu eiro vērtībā, tai skaitā tēraudam, lai ierobežotu Krievijas ieņēmumus, kā arī eksporta ierobežojumi, kas mērķēti uz to, lai atņemtu Kremļa militārajam un rūpnieciskajam kompleksam galvenās sastāvdaļas un tehnoloģijas, bet Krievijas ekonomikai – Eiropas pakalpojumus un zināšanas.
Šī sankciju kārta arī veido pamatu tam, lai īstenotu G7 paredzētos naftas cenu griestus, kas vēl ir tikai procesā.
Sankciju sarakstā, kurā jau ir vairāk nekā 1200 uzvārdu, tagad iekļauti arī cilvēki, kas iesaistīti četros fiktīvajos "referendumos" Ukrainas okupētajos apgabalos un to aneksijā. Jaunās sankcijas aizliedz ES pilsoņiem ieņemt amatus Krievijas uzņēmumu vadības struktūrās.
