ĪSUMĀ:
- EK un Lielbritānija Ziemassvētku vakarā panāca vienošanos par tirdzniecības nosacījumiem.
- EK augstākā ierēdne atklāj: nopietnākās sarunas bija pēdējās astoņas nedēļas.
- Juhansone: Tirdzniecības līgums ar Lielbritāniju – ļoti sabalansēts.
- Arī eksperts piekrīt – abas puses kopumā sasniegušas savus galvenos mērķus.
- ES dalībvalstis sākušas iepazīties ar panākto vienošanos.
- Tā jāapstiprina visām dalībvalstīm, kā arī Lielbritānijas un Eiropas parlamentiem.
EK pārstāve atklāj detaļas par sarunām
Latvijas Radio: Kurā brīdī jūs noticējāt, ka vienoties ar Lielbritāniju tomēr ir iespējams, ja mēs runājam tagad par pēdējām nedēļām?
Ilze Juhansone: Parasti, kad mēs sākām sarunas, tad ar sarunu partneri mums ir kopīgas intereses, mēs gribam tuvināties. Šeit pati loģika, kas filozofiski bija sarunu apakšā, bija tas, ka mūsu partneris vēlējās attālināties no mums, nevis tuvināties.
Pašas, pašas nopietnākās sarunas patiesībā ir bijušas pēdējās astoņas nedēļas, jo līdz tām mums tā īsti nebija pārliecības, ka mūsu partneri tiešām grib vienošanos.
Pēdējās astoņas nedēļas mūsu sarunu komanda ir pavadījusi tādās absolūtās „non-stop” sarunās septiņas dienas nedēļā, bez pārtraukuma, bez brīvdienām, visu laiku ļoti rūpīgi, mērķtiecīgi mēģinot atrast vienošanos par visiem, visiem, visiem jautājumiem. Un mums ir šobrīd līgumus, kas ir vairāk nekā 1000 lappušu garš, tiešām ļoti visaptverošs.
Man liekas, ka tā pozitīvākā sajūta ir kaut kur nedēļu varbūt, pēc prezidentes fon der Leienas sarunas ar britu premjeru pagājušo pirmdien varbūt… Vienmēr atstājot zināmu elementu šaubām, bet mums bija kopīga sajūta, ka jā, mēs varam nonākt galā.
Bet, neraugoties uz to, protams, piedējās dienas, pēdējās stundas bija ļoti izaicinošas un tās atšķirības pašās beigās bija tik ļoti nenozīmīgas, ka bija naktī brīdis, kad mēs skatījāmies mūsu komandā viens uz otru un teicām: vai tiešām šī dēļ mēs tagad pateiksim nē?
Mēs turpinājām uzstāt uz mūsu interesēm, un es domāju, ka līgums ir ļoti, ļoti sabalansēts.
Jūs pieminējāt komisijas priekšsēdētāju fon der Leienu. Viņa preses konferencē ir sacījusi, ka vienošanās ar Lielbritāniju nevar mainīt gravitācijas vai ekonomikas likumus un ka mēs kā bloks joprojām esmu spēcīgāki, pievilcīgāki un tā tālāk. Vai, jūsuprāt, šajās sarunās par nākotnes attiecībām ar Lielbritāniju Eiropas Savienībai ir izdevies pierādīt, ka doma izstāties no bloka nav tik laba?
Ilze Juhansone: Tad, kad mēs sākām izstāšanās sarunas, visu laiku bija šaubas, vai dalībvalstis spēs noturēties kopā. Un vai, nebūs tā, ka katrs mēģinās ātri vienoties divpusēji ar britu partneriem par to, kā tad jautājumus risināt. Un šī apbrīnojamā vienotība līdz pat pēdējai dienai…
Pagājušajā nedēļā britu premjers izmisīgi gribēja divpusējas sarunas ar ļoti daudzu dalībvalstu līderiem. Un visi kā viens teica, ka mums ir viens sarunvedējs un britu premjers vienmēr ir laipni gaidīts mūsu galvaspilsētā, bet ne par šo jautājumu.
Un es domāju, ka tieši šī vienotība un tas, ka tas, ko mēs piedāvājam, ir 450 miljonu iedzīvotāju liels tirgus… Tādu nav daudz pasaulē.
Plašāku sarunu ar Eiropas Komisijas ģenerālsekretāri Ilzi Juhansoni ne tikai par tirdzniecības sarunām ar Lielbritāniju, bet arī par citiem šā gada izaicinājumiem klausieties Latvijas Radio 1 pirmdien, 28.decembrī, no rīta.
ES valstis sāk vētīt vienošanos ar Lielbritāniju
Tikmēr ES dalībvalstis sākušas iepazīties ar vienošanos, ko Brisele panākusi ar Lielbritāniju. Biezais dokuments jāapstiprina visām dalībvalstīm, kā arī Lielbritānijas un Eiropas parlamentiem. Eksperti uzskata, ka abas puses kopumā sasniegušas savus galvenos mērķus.
Eiropas Savienības “Brexit” sarunu delegācijas vadītājs Mišels Barnjē piektdien, 25.decembrī, tikās ar bloka dalībvalstu vēstniekiem Briselē, lai iepazīstinātu ar divus tūkstošus lappušu biezo vienošanās dokumentu attiecībām ar Lielbritāniju. Zināms, ka tirdzniecības tarifu nebūs, ir vienošanās par zvejniecību. Taču svarīgas ir detaļas, un ar tām piektdien tika iepazīstināti dalībvalstu diplomāti, sākot vētīt vienošanās tekstu, tā daudzos pielikumus un zemsvītras piezīmes.
Barnjē ceturtdienas vakarā Francijas televīzijā teica, ka “breksitā nav uzvarētāju”, īpaši mūsdienu pasaulē. “”Brexit” galvenā mācība ir, ka labāk ir turēties kopā nekā cīnīties atsevišķi katram par sevi. Ja uz mūsdienu pasauli paskatāties ar atvērtām acīm, ja mēs neturamies kopā iepretim amerikāņiem un ķīniešiem, mums ir lielas nepatikšanas,” sacīja ES sarunu delegācijas vadītājs.
Abās Lamanšā šauruma pusēs pēc mēnešiem smagām sarunām Ziemassvētkos panākto vienošanos cildina kā panākumu. Īpaši pacilāts savā Ziemassvētku vakara uzrunā bija britu premjers Boriss Džonsons: “Ziemassvētku vakarā man ir neliela dāvana ikvienam, kurš varbūt meklē kaut ko lasāmu miegainajā brīdī pēc Ziemassvētku pusdienām. Un šeit tā ir – lielā prieka vēsts. Jo šī ir vienošanās. Vienošanās, lai dotu pārliecību uzņēmējiem, ceļotājiem un visiem investoriem mūsu valstī no 1.janvāra. Šī ir vienošanās ar mūsu draugiem un partneriem Eiropas Savienībā."
Eksperts uzskata, ka pēc pēdējo domstarpību atrisināšanas par zvejas tiesībām un uzņēmējdarbības noteikumiem, abas puses kopumā sasniegušas savus galvenos mērķus.
"Domāju, abas puses būs apmierinātas ar šo vienošanos, jo abas kopumā dabūjušas to, ko vēlējās. Lielbritānijai ir brīvība ierobežotos veidos iet savu ceļu, bet Eiropas Savienībai ir brīvība rīkoties, ja tā uzskata, ka kaut kas ir negodīgi vai Lielbritānijai ir negodīgas priekšrocības. Lielbritānija iegūst lielāku kontroli pār zivīm, taču kontrolētā veidā, kas Eiropas Savienībai dod zināmu noteiktību, īpaši nākamajos sešos gados,” skaidroja Lielbritānijas tirdzniecības politikas eksperts Deivids Henings.
KONTEKSTS:
Lielbritānija 2020. gada 31. janvārī formāli atstāja ES, taču līdz gada beigām spēkā ir pārejas periods, kura laikā uz britiem joprojām attiecas visi ES noteikumi.
Savukārt līdz 2020. gada beigām bija jānoslēdz ES un Lielbritānijas tirdzniecības vienošanās. Ja tas neizdotos, tad abas puses sāktu tirgoties uz Pasaules Tirdzniecības organizācijas noteikumiem, kas paredz vērā ņemamas muitas nodevas daudzām precēm un citus tirdzniecības šķēršļus.
Sarunas bija sarežģītas, un tās nācās pagarināt, tāpēc EK bija sagatavojusi rezerves rīcības plānu sarunu neizdošanās gadījumam. Tomēr Ziemassvētku pievakarē, 24.decembrī, tika panāktā tirdzniecības vienošanās starp Lielbritāniju un ES.
Britu parlamentam decembra pēdējā nedēļā paredzēts sanākt uz sesiju, lai debatētu par vienošanos. Nepieciešams arī Eiropas Savienības dalībvalstu un Eiropas Parlamenta apstiprinājums.
