ĪSUMĀ:
- Pēc “Brexit” lielākā uzmanība tiks pievērsta tirdzniecības sarunām starp abām pusēm. Joprojām nav skaidrs, kādas būs tās turpmākās attiecības ar bloka valstīm.
- Džonsons vēlas noslēgt brīvās tirdzniecības līgumu gan ar ES, gan ar ASV.
- EK priekšsēdētāja savos izteikumos bija piesardzīga.
- Briselei joprojām ir svarīgi pārlieku neiedrošināt eiroskeptiķus citās bloka valstīs.
- Fon der Leiena: Mēs gribētu redzēt pēc iespējas labākas attiecības ar Londonu.
- Fon der Leiena: Bet attiecības nekad nebūs tik labas kā dalība blokā.
Kaut arī Lielbritānija ir pametusi Eiropas Savienību, joprojām nav skaidrs, kādas būs tās turpmākās attiecības ar bloka valstīm.
Ir zināms, ka Džonsona valdība vēlas noslēgt brīvās tirdzniecības līgumu gan ar Eiropas Savienību, gan ar Amerikas Savienotajām Valstīm. Turklāt abas sarunas Londona plāno rīkot vienlaicīgi.
Uzrunājot savas valsts iedzīvotājus, Džonsons solīja, ka Lielbritāniju sagaida jauns sākums.
“Kaut arī Eiropas Savienība ir spēcīga un tai piemīt apbrīnojamas īpašības, aizvadīto 50 gadu laikā tā ir attīstījusies virzienā, kas vairs nav piemērots šai valstij. Un jūs, iedzīvotāji, esat šo nostāju apstiprinājuši ar savu balsi nevis vienu, bet gan divas reizes. Bet šis mirklis ir krietni nozīmīgāks. Runa nav tikai par kaut kādu juridisku atbrīvošanos.
Tas var kļūt par nacionālās atjaunošanās un pārmaiņu brīdi. Šis ir jaunās ēras sākums,” paziņoja Džonsons.
Turpretī Eiropas Komisijas priekšsēdētāja savos izteikumos bija piesardzīga. Briselei joprojām ir svarīgi pārlieku neiedrošināt eiroskeptiķus citās bloka valstīs.
“Nav nekādu šaubu, ka izaicinājumi, ar kuriem Eiropa sastopas, un iespējas, ko tā var izmantot, nav mainījušies “Brexit” dēļ. Tās ir klimata pārmaiņas un Eiropas Zaļais kurss, tā ir atrašanās digitālās revolūcijas priekšgalā. Tā ir efektīva un humāna migrācijas pārvaldība. Tā ir spēcīgu partnerību veidošana visā planētā.
Un kā daļu no tā mēs gribētu redzēt pēc iespējas labākas attiecības ar Apvienoto Karalisti. Bet tās nekad nebūs tik labas, kā dalība blokā,” norādīja fon der Leiena.
Arī Īrijas ārlietu un starptautiskās tirdzniecības ministrs Saimons Kovenijs intervijā Lielbritānijas 4. kanālam ir paudis nožēlu, ka Džonsons ir atvēlējis tirdzniecības sarunām tikai nepilnu gadu. Tas ir ļoti īss termiņš šādas vienošanās noslēgšanai.
“Viss būs atkarīgs no tā, kā Lielbritānija rīkosies šajās sarunās. Ja mēs nevarēsim vienoties par līdzvērtīgu nosacījumu saglabāšanu un pārliecināt Eiropas Savienību, ka Apvienotā Karaliste nemēģina nodrošināt saviem uzņēmumiem priekšrocības konkurences cīņā, atvieglojot dažādas prasības, tad ne par kādu brīvās tirdzniecības līgumu bez nodevām un kvotām nebūs iespējams runāt,” sacīja Kovenijs.
Džonsona valdības ministri ir vairākkārt sacījuši, ka Lielbritānija pamet Eiropas Savienību, lai varētu pati noteikt savus likumus un prasības. Bet, jo tālāk Apvienotā Karaliste mēģinās novirzīties no Eiropas Savienības standartiem, jo vairāk laika būs vajadzīgs, lai rastu kopsaucēju ar Briseli.
KONTEKSTS:
Lielbritānija 2020. gada 31. janvārī oficiāli izstājusies no Eiropas Savienības, un tuvākajā laikā oficiālajai Londonai un Briselei nāksies uzsākt sarežģītās sarunas par savstarpējo tirdzniecību.
Referendums par Lielbritānijas izstāšanos vai palikšanu ES notika 2016. gadā, un 52% britu nobalsoja par izstāšanos. Kopš tā laika tika strādāts pie Lielbritānijas un ES vienošanās par izstāšanās procesu. Savu piekrišanu tam deva ES valstis, taču piedāvāto vienošanos trīs reizes noraidīja britu parlaments. Lielbritānijai bija jāizstājas no ES 2019. gada 29. martā, taču aprīļa vidū Terēza Meja un pārējo ES valstu līderi vienojās par iespēju atlikt "Brexit" līdz 2019.gada 31. oktobrim, pēcāk termiņš tika pagarināts līdz 2020. gada 31. janvārim.
Līdz ar "Brexit" 1.februāra iesāksies 11 mēnešu pārejas periods, kurā Lielbritānija saglabās daudzas priekšrocības un arī pienākumus gluži kā citas ES valstis. Šajā laikā pusēm jāvienojas par nākotnes attiecībām.
