Gadījumā, ja Apvienotā Karaliste izstāsies no Eiropas Savienības bez vienošanās, Lielbritānijai tāpat būs jāpieņem vairāki izstāšanās vienošanās elementi. Par to paziņojis Eiropas Komisijas prezidents Žans Klods Junkers, norādot, ka pirms jebkādām turpmākajām sarunām par nākotnes tirdzniecības attiecībām būs jāatrisina jautājumi par Īrijas robežu, saglabājot mieru un vienoto tirgu, kā arī jautājums par pilsoņu tiesībām, kurām arī turpmāk jābūt ievērotām un aizsargātām.
Un Apvienotajai Karalistei būs jāturpina pildīt savas finansiālās saistības, ko tā ir uzņēmusies kā dalībvalsts.
Izvirzot šīs prasības, Junkers uzsvēris, ka tie būs strikti priekšnosacījumi turpmāko sarunu uzsākšanai, vienlaicīgi solot no Eiropas Savienības puses darīt visu iespējamo, lai Lielbritānijas aiziešana no Eiropas Savienības notiktu sakārtoti.
Tikmēr Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja nonākusi kārtējās kritiķu krustugunīs pēc tam, kad paziņoja par gatavību sēsties pie sarunu galda ar opozīcijā esošās leiboristu partijas līderi Džeremiju Korbinu. Meja ir norādījusi, ka visi parlamenta locekļi ir iesaistīti “Brexit” procesos, tāpēc arī ir nepieciešams meklēt iespējamos kompromisus. Korbins ir piekritis šādam uzaicinājumam, vienlaicīgi gan uzsverot, ka līdz brīdim, kamēr šī valdība netiks galā ar zemo atalgojumu un nedrošību darba tirgū, tā iedzīvotāju acīs joprojām tiks uzskatīta par izgāšanos.
Šāds premjerministres solis izsauca īpaši izteiktu neapmierinātību aktīvāko “Brexit” aizstāvju rindās. Piemēram, Velsas ministrs Naidžels Adamss ir paziņojis par atkāpšanos no amata, pamatojot to ar apgalvojumu, ka valdībai kļūst arvien mazāk iespēju īstenot tādu “Brexit”, par kādu pirms nepilniem trijiem gadiem nobalsoja tauta. Savukārt bijušais ārlietu ministrs Boriss Džonsons nosodījis Terēzu Meju par to, ka viņa “Brexit” noslēguma posma vadību faktiski ir nodevusi leiboristiem.
“Brexit” lietu ministrs Stīvens Bārklijs intervijā BBC Radio4 gan uzsvēris, ka nepieciešamība meklēt atbalstu opozīcijas rindās ir radusies tikai tāpēc, ka vismaz 35 Konservatīvās partijas deputāti premjerministres panākto vienošanos neatbalsta. Pēc Bārklija vārdiem, jāņem vērā arī tas, ka līdz šim leiboristi vairāk iebildumu ir izteikuši par turpmākajām attiecībām ar Eiropas Savienību, kas ir definētas atsevišķā politiskajā deklarācijā.
Bet trešdien, 3.aprīlī, abu partiju deputātu grupa parlamentā cenšas steidzamības kārtā apstiprināt likumprojektu, kas liktu premjerministrei pieprasīt 50. panta darbības pagarinājumu, lai izslēgtu izstāšanos bez vienošanās. Ja šis likumprojekts tiks apstiprināts, jau ceturtdien, 4. aprīlī, to varētu izskatīt britu Lordu palātā.
KONTEKSTS:
2016. gada Lielbritānijā referendumā 52% britu nobalsoja par valsts izstāšanos no Eiropas Savienības (ES). Kopš tā laika tika strādāts pie Lielbritānijas un ES vienošanās par izstāšanās procesu. Savu piekrišanu tam deva ES valstis, taču piedāvāto vienošanos jau trīs reizes noraidīja britu parlaments.
2019. gada 29. marts bija datums, kad sākotnēji bija paredzēta Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības (ES).
Tuvojoties šim datumam un neesot skaidram rīcības plānam no Lielbritānijas puses, ES līderi martā piekrita "Brexit" pagarinājumam, tam nosakot divus termiņus:
- Viens no termiņiem ir 22. maijs - šajā datumā Lielbritānija no ES varētu izstāties gadījumā, ja Lielbritānijas parlaments nobalsos par izstāšanās vienošanos.
- Savukārt gadījumā, ja parlaments tomēr nenobalsos par vienošanos, tad tai 12. aprīlī nāksies izstāties bez vienošanās vai lūgt vēl vienu "Brexit" pagarinājumu.
"Brexit" atlikšana uz ilgāku laiku nozīmētu, ka Lielbritānijai jāpiedalās maijā gaidāmajās Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās.
Britu premjere Meja solīja atkāpties no amata, tiklīdz tiks apstiprināta "Brexit" vienošanās.
Tikmēr Eiropas Savienības līderi gatavojas 10. aprīlī sasaukt ārkārtas samitu.
