ĪSUMĀ:
- EK: Pirms EP vēlēšanām no Krievijas izvērsta dezinformācijas kampaņa.
- Kampaņas mērķis esot bijis mazināt aktivitāti un ietekmēt vēlētāju izvēli.
- Konstatētas arī viltus ziņas.
- Būs nepieciešams laiks, lai aplēstu kampaņas ietekmi uz vēlēšanām.
- EK: Jāpanāk, lai lielie soctīkli pievērš vairāk uzmanības cīņai ar viltus ziņām un viltus kontiem.
Jautājums par dažādām dezinformācijas kampaņām un viltus ziņām pirms nozīmīgām vēlēšanām pēdējos gados ir kļuvis par ļoti ierastu lietu. Arī pirms nesen notikušajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām Eiropas Savienības institūcijas brīdināja dalībvalstis un mediju platformas, piemēram, “Facebook” un “Twitter”, par nepieciešamību aizsargāties no viltus ziņām, īpaši no Krievijas puses.
Izdevums “Politico” norādīja, ka parasti Eiropas Savienība ir ļoti piesardzīga, norādot ar pirkstu uz kādu kiberuzbrukumos iesaistītu valsti.
Taču piektdien publiskotajā Eiropas Komisijas ziņojumā skaidri norādīts, ka pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām no Krievijas avotu puses ir tikusi izvērsta nepārtraukta dezinformācijas kampaņa, kuras mērķis ir bijis panākt vēlētāju aktivitātes mazināšanos, kā arī ietekmēt vēlētāju izvēli.
Uz to norādījusi arī Eiropas Savienības tieslietu komisāre Vera Jourova.
“Mēs redzējām pastāvīgu dezinformācijas plūsmu, ko izplatīja boti un dažādi viltus profili. Mēs arī konstatējām, ka sliktie spēlētāji pastāvīgi maina taktiku un ir gatavi ilgai spēlei. Tas izliekas pēc jaunas normalitātes, taču mēs to nevaram pieņemt.
Tā, piemēram, mēs konstatējām, ka Krievijas avoti turpināja savu aktivitāti, un kopš gada sākuma tika konstatēti vairāk nekā tūkstotis gadījumu,” paziņoja Vera Jourova.
Vienlaicīgi Eiropas Komisijas ziņojumā norādīts, ka dažādi politiskie aktīvisti dalībvalstīs nereti ir pārņēmuši šādus Krievijas avotu izplatītos paziņojumus, kuru mērķis ir nomelnot Eiropas Savienību. Ar to palīdzību ir popularizēti radikāli viedokļi un polarizētas politiskās debates.
Dažus piemērus min par drošību atbildīgais komisārs Džulians Kings: “Bija gadījums Polijā, kur, pieklājīgi runājot, prokrieviskais izdevums „Sputnik” publicēja viltus ziņojumu par to, ka Eiropas Savienība ir padarījusi Poliju nabadzīgāku, nekā tā bija komunisma laikā. Otrs viņu publicētais raksts apgalvoja, ka Francijas prezidents Makrons vēlas no Eiropas Savienības izslēgt dažas no pašreizējām dalībvalstīm, tādējādi padarot diskusijas par citu valstu iespējamo pievienošanos blokam par bezjēdzīgām.”
Eiropas Komisija atzīst, ka dezinformācijas kampaņu apmēra un sarežģītības dēļ būs nepieciešams kāds laiks, lai aprēķinātu radīto ietekmi uz vēlēšanām.
Tas tāpēc, ka dezinformācijas grupas arvien biežāk apmainās ar idejām un stratēģijām, tāpēc noteikt vienu atbildīgo kļūst faktiski neiespējami.
Eiropas Komisija arī norāda, ka būtu nepieciešams panākt, lai interneta giganti “Facebook”, “Twitter” un citi pievērš lielāku uzmanību viltus ziņu un viltus kontu apkarošanai.
