31. decembrī noslēdzas pārejas periods pēc Apvienotās Karalistes izstāšanās no ES. Līdz tam brīdim ES un britiem ir jāvienojas par turpmākajām attiecībām.
EK ir sagatavojusies iespējamam bezvienošanās scenārijam, lai novērstu haosu gaisa satiksmē starp ES un Apvienoto Karalisti un nodrošinātu turpmāku sauszemes transporta plūsmu.
Priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena sacīja: “Sarunas joprojām turpinās. Taču, ņemot vērā, ka pārejas periods tuvojas beigām, nav garantijas, ka vienošanās panākšanas gadījumā tā var stāties spēkā laikus. Mūsu pienākums ir sagatavoties visām iespējamām situācijām, tostarp tam, ka 2021. gada 1. janvārī vienošanās ar Apvienoto Karalisti nav panākta. Tāpēc mēs šodien nākam klajā ar šiem pasākumiem.”
Komisija ir konsekventi aicinājusi ieinteresētās personas visās nozarēs 2021. gada 1. janvārī sagatavoties visiem iespējamiem scenārijiem. Lai gan bezlīguma scenārijs radīs traucējumus daudzās jomās, dažas nozares varētu tikt skartas nesamērīgi smagi, jo trūkst piemērotu alternatīvu risinājumu un dažās nozarēs ieinteresētās personas pašas nevar veikt ietekmes mazināšanas pasākumus. Tāpēc Eiropas Komisija šodien nāk klajā ar četriem ārkārtas pasākumiem, lai mazinātu dažus no būtiskajiem traucējumiem, kas radīsies 1. janvārī, ja vienošanās ar Apvienoto Karalisti joprojām nebūs panākta.
- Gaisa pārvadājumu pamatsavienojamība. Priekšlikums regulai, ar ko nodrošinātu konkrētu gaisa pārvadājumu pakalpojumu sniegšanu starp Apvienoto Karalisti un ES uz sešiem mēnešiem ar nosacījumu, ka Apvienotā Karaliste nodrošina to pašu.
- Aviācijas drošums. Priekšlikums regulai, ar ko nodrošinātu, ka ES gaisa kuģos bez traucējumiem var turpināt izmantot dažādu ražojumu drošības sertifikātus, tādējādi izvairoties no ES gaisa kuģu nelidošanas.
- Ceļu pamatsavienojamība. Priekšlikums regulai, kas aptver pamatsavienojamību gan attiecībā uz kravu autopārvadājumiem, gan pasažieru autopārvadājumiem uz sešiem mēnešiem ar nosacījumu, ka Apvienotā Karaliste nodrošina to pašu ES pārvadātājiem.
- Zvejniecība. Priekšlikums regulai, ar ko uz laiku līdz 2021. gada 31. decembrim vai laikam, līdz tiek noslēgts zvejniecības nolīgums ar Apvienoto Karalisti, atkarībā no tā, kas notiek ātrāk, izveido atbilstošu tiesisko regulējumu, lai pēc 2020. gada 31. decembra ES un Apvienotās Karalistes kuģi varētu turpināt savstarpēji piekļūt zvejai otras puses ūdeņos. Lai nodrošinātu zvejniecības ilgtspēju un ņemot vērā zvejniecības nozīmi daudzu kopienu iztikā, ir jāvienkāršo atļauju izsniegšanas procedūras zvejas kuģiem.
Komisija cieši sadarbosies ar Eiropas Parlamentu un Padomi, lai veicinātu visu četru ierosināto regulu piemērošanu no 2021. gada 1. janvāra.
Sagatavotība 2021. gada 1. janvārim šobrīd ir svarīgāka nekā jebkad. Traucējumi radīsies neatkarīgi no tā, vai būs panākta vienošanās starp ES un Apvienoto Karalisti par to turpmākajām attiecībām. Tās ir dabiskas sekas Apvienotās Karalistes lēmumam izstāties no Savienības un vairs nepiedalīties ES vienotajā tirgū un muitas savienībā. Komisija par to vienmēr ir bijusi ļoti atklāta.
Britu premjers Boriss Džonsons trešdien vakarā ieradās Eiropas Komisijā, viņam bija darba vakariņas ar Eiropas Komisijas prezidenti Urzulu fon der Leienu. Tas bija mēģinājums augstākajā politiskajā līmenī atrisināt “Brexit” sarunu strupceļu. Un strupceļā to iedzinušas trīs lietas – nozvejas tiesības britu ūdeņos, godīgas konkurences noteikumi un strīdu risināšanas kārtība. Tāpēc simboliski, ka Briselē Džonsonam vakariņās pasniedza zivis.
Bet abām pusēm nav izdevies panākt jebkādu progresu, lai gan vienojušies sarunas līdz svētdienai vēl turpināt. Un tad vajadzētu pieņemt galīgo lēmumu – vai nu ir vienošanās, vai arī jābeidz sarunas.
Īrijas premjers Maikls Mārtins situāciju raksturoja, sakot, ka “vienošanās ir panākta par 97% no visa. Vai esam gatavi to visu zaudēt šo 3% dēļ?”
“Neatkarīgi no šo jautājumu nozīmīguma skaidrs, ka ir paveikts ellīgi daudz darba, ir panākta vienošanās par lielu daļu šo jautājumu. Tāpēc, manuprāt, šeit ir vajadzīgs pēdējās uzrāviens un galu galā būs vajadzīgs kompromiss,” sacīja Mārtins.
“Mēs ar Lielbritāniju kā ar jebkuru trešo valsti tirgotos. Tas nozīmē – īpaši sākumā, pirmajos ziemas mēnešos – janvārī, februārī, martā – tur būs neskaidrības ar robežām, tur būs neskaidrības ar muitām, tur droši vien būs kaut kādas neskaidrības ar pasažieru kustību. It kā viss būs atrunāts, bet zināmas neērtības daudziem varētu būt,” par bezvienošanos scenāriju teica Latvijas premjers Krišjānis Kariņš (“Jaunā Vienotība”).
Starp britiem un Eiropu valda ideoloģiskas atšķirības, un britu premjers Boriss Džonsons nav gatavs piekāpties, jo viņš nespēs saviem partijas biedriem paskaidrot, kāpēc britiem joprojām jāievēro ES noteikumi arī pēc “Brexit”. Bet tas nozīmē, ka britiem nebūs pieejas Eiropas vienotajam tirgum, jo, lai briti saglabātu pieeju Eiropas vienotajam tirgum, britiem jāapņemas arī nākotnē harmonizēt savus noteikumus ar Eiropu.
KONTEKSTS:
Lielbritānija 2020. gada 31. janvārī formāli atstāja ES, taču līdz gada beigām spēkā ir pārejas periods, kura laikā uz britiem joprojām attiecas visi ES noteikumi.
ES un Lielbritānijas tirdzniecības vienošanās būtu jānoslēdz līdz 2020. gada beigām. Ja tas neizdosies, tad abas puses sāks tirgoties uz Pasaules Tirdzniecības organizācijas noteikumiem, kas paredz vērā ņemamas muitas nodevas daudzām precēm un citus tirdzniecības šķēršļus.
