Sunnītu kaujinieku ofensīva aptvērusi gan daļu Sīrijas, gan Irākas ziemeļu un centrālās daļas apgabalus. Notiekošais nodēvēts par pilsoņu karu, jo tā ir konfrontācija starp Irākas sunnītu vairākumu un šiītiem, kas dominē varas institūtos un kontrolē galvaspilsētu Bagdādi. Islāma kaujinieki demoralizējuši Irākas nacionālo armiju, kuras veidošanu vadīja Amerikas Savienotās Valstis un ieguldījumu sniedza arī pārējie sabiedrotie, kas piedalījās Irākā.
Nemiernieku kustības angliskā abreviatūra ir "ISIS" vai "ISIL".
Tā atšifrējama kā "Islamiskā valsts Irākā un Levantē" un kustības ideoloģiskie mērķi ir islamiskas valsts izveidošana, aptverot Sīrijas un Irākas sunnītu apdzīvotās teritorijas. Austrumu eksperts, profesors Leons Taivāns atzīst, ka robežu pārrakstīšana Tuvajos Austrumos ir ļoti iespējama, savukārt Krievijas un nu jau arī ASV ietekme šajā reģionā zūd.
"Tuvie austrumi diezin vai vairs būs ASV un Krievijas spēļu lauks, jo ir ļoti pieņēmušies spēkā vietējie reģionālie spēki.
Vispirms jāmin Irāna, kas sniegs atbalstu saviem ticības brāļiem Šiītiem. Otra ir Saūda Arābija, kas atbalstīs sunnītu arābus. Tā ir pietiekami bagāta. Bagātāka par Krieviju, kas nevar atļauties daudz piedalīties šajos notikumos," situāciju skaidro profesors, austrumu kultūru eksperts Leons Taivāns.
Irāku veido etniski, vēsturiski un reliģiski atšķirīgas daļas. Islamiskās valsts kaujinieki tādēļ viegli varēja izvērst savu kustību Sīrijas un Irākas ziemeļos, radot haosu jaunās Irākas nacionālās armijas rindās, kas apvieno gan sunnītu, gan šiītu karavīrus.
Līdz ar to daļa karavīru pārgāja sunnītu pusē, bet šiīti, kas izrādīja pretošanos, tika publiski nogalināti.
Lai gan sunnītu militāristi aptvēruši arī reģionu ap galvaspilsētu Bagdādi, tomēr šeit noteicēji ir Irākas šiīti, kas veido arī valsts pašreizējo valdību, kurai ir ciešas saites ar Irānu. Un oficiālā Teherāna paziņojusi, ka darīs visu, lai nepieļautu šiītu svēto pilsētu Sāmarras, Kāzimījas, Kerbelas un Nedžefas nokļūšana sunnītu rokās. Tādējādi būtībā iezīmēta sunnītu ekspansijas galējā robeža, kā arī reizē paziņots, ka konflikts var ievērojami eskalēties.
"Vēl viens kara kurinātājs ir sliktā ekonomiskā situācija Irākā, neskatoties uz naftas ieguvi. Pēc sliktākajiem vērtējumiem 60 procenti bezdarbnieku un šādos apstākļos liela daļa dodas karot, jo nav ko citu darīt. Līdzīga situācija ar Krievijas algotņiem Ukrainā. Rostovas apgabalā ir bezdarbs un dodas karot, jo nav ko citu darīt," turpina eksperts Taivāns.
Šiītu islāms un sunnītu islāms ir divi vadošie islāma strāvojumi, taču lielāko atšķirību rada politiskās intereses.
Rīgas mošejas muftijs apliecina, ka abiem strāvojumiem kopīgā ir daudz vairāk, nekā atšķirīgā.
Mošejā uz lūgšanām nāk arī šiīti, piemēram, Latvijas azerbaidžāņi. Arī citviet pasaulē abi strāvojumi var satikties vienā mošejā. Šķirošana un dalīšanās sākas konfliktu brīžos.
"Kad viņi atnāk uz mošeju, mēs sēžam kopā un nekad nepaceļam to tematu, jo vienkārši starp mums nav nekādu atšķirību. Vienkārši tā ir iegājies, ka vienam cilvēkam, kad viņš ir piedzimis, pateica – tu esi šiīts, otram – tu esi sunnīts. Bet tas, kam viņš seko, tas ir viens un tur nav nekādas atšķirības. Un tā tas ir lielākajā daļā musulmaņu mošeju," ticības lietas skaidro muftijs, Latvijas islamiskās kultūras centra vadītājs Imrāns Oļegs Petrovs.
Pašreizējās konfrontācijas dēļ Rietumvalstīm vēl būtiskāka ir veiksmīga sadarbība ar Irānu, kas, apmaiņā pret stabilitātes nodrošinājumu vismaz daļā Irākas, varētu tikt arī pie sava kodolarsenāla. Tikmēr Saūda Arābija un citas līča valstis atbalsta sunnītus un iegūst arvien lielāku ietekmi arī Ziemeļāfrikā, kā arī tradicionālajos sunnītu apdzīvotajos apgabalos Tuvajos Austrumos.
Baidoties, ka konfrontācija ieilgs, arvien vairāk Irākas bēgļu dodas uz Irākas Kurdistānas daļu, kas jau šobrīd funkcionē kā faktiski autonoma valsts.
"Piemēram, turkmēņi no Turkmenistānas, viņu etniskā piederība – turkmenistāna, viņiem vislielākās raizes, ka varētu sākties etniskā tīrīšana vai kaut kas tamlīdzīgs. Vairāk etniskās, ne reliģiskās. Tāpatās arī kristieši mūk no turienes prom šī paša iemesla dēļ. Arī tie, kas ir musulmaņi, arī jaunie likumi, uzskata, ka būs grūti dzīvot un nāksies doties atpakaļ," no Kurdistānas stāsta ANO Bēgļu organizācijas publiskās komunikācijas dienesta pārstāve Liene Veide.
Irākas nafta veido būtisku Krievijas, bet jo īpaši Lielbritānijas naftas importa daļu, taču konfliktam neprognozē būtisku ietekmi Eiropā.
Tā gan var izpausties ilgākā termiņā, atkarībā no tā, kā nostāsies svaru kausi Ziemeļāfrikas valstīs un Tuvajos Austrumos.
