ĪSUMĀ:
- Sāks izmeklēšanu par apsūdzībām ķīmisko ieroču izmantošanā Sīrijā.
- Pēc ASV, Francijas un Lielbritānijas uzlidojumiem Sīrijā, starptautiskā sabiedrība sliecas meklēt politisku risinājumu.
- Lielbritānijā par notikušo sākušās asas debates pašmājās starp valdošo partiju un opozīciju.
Sīrijas ārlietu ministra vietnieks Aimans Susans medijiem pavēstījis, ka eksperti varēs netraucēti veikt savu izmeklēšanu.
"Mēs nodrošināsim, ka viņi var strādāt profesionāli, objektīvi un netiek pakļauti nekādam spiedienam," solīja amatpersona.
Iepriekš ASV pavēstīja, ka organizācijas pārstāvji neesot ielaisti valstī, tādēļ izmeklēšana ir kavējusies un sākti triecieni, bet Sīrijas varas iestādes to kategoriski noliedz.
Dienā pēc ASV, Francijas un Lielbritānijas uzlidojumiem izskan vērtējumi un reakcijas par notiekošo. Sīrijas prezidents Bašars al Asads pavēstījis, ka ASV, Lielbritānijas un Francijas agresija pret Sīriju iet roku rokā ar apmelošanas kampaņu. Savukārt, ASV prezidents Donalds Tramps interneta sociālās saziņas vietnē „Twitter” vēlreiz apgalvo, ka Sīrijas reidi ir īstenoti perfekti, ar milzu precizitāti un kritizē medijus, kuri to apšauba, sakot, ka vienīgais, ko tie spēj, ir piesieties viņa vārdiem, ka „misija ir pabeigta”.
Diskusijas par uzlidojumiem Lielbritānijā
Lielbritānijā, kas iesaistījās koalīcijā ar ASV un uzlidojumos, ir sākušās asas debates pašmājās starp valdošo partiju un opozīciju. Lielbritānijas ārlietu ministrs Boriss Džonsons intervijā raidorganizācijai BBC saka, ka uzlidojumi Sīrijas militārajiem objektiem bija zīme, ka nu gan ir diezgan.
Taču opozīcijas partijas - leiboristu līderis Džeremijs Korbins apstrīd koalīcijas militāro operāciju likumisko spēku un kritizē arī to, ka premjerministre Terēza Meja nav konsultējusies ar parlamentu.
„Ikvienai ieroču pielietošanai ir sekas. Palūkojoties uz šīs pasaules vēsturi. Pēc 2001.gada mums ir pieaugoši kari, terorisms un nestabilitāte. Protams, mēs sākam uz lietām raudzīties citādi. Es ļoti ceru, ka prezidents Tramps ieklausīsies padomniekos, gan Baltajā namā, gan ārpus tā, pacels telefona klausuli un piezvanīs [Krievijas prezidentam Vladimiram] Putinam un runās ar viņu,” saka Korbins.
Jau pirmdien Meja stāsies britu parlamenta priekšā. Savukārt pirmdien Luksemburgā norisināsies Eiropas Savienības ārlietu ministru sanāksme, kurā galvenais jautājums būs notikumi Sīrijā un arī attiecības ar Krieviju.
Vēlme konfliktu risināt sarunu ceļā
Par Rietumu attiecību pasliktināšanos ar Krieviju un aicinājumu risināt konfliktu sarunu ceļā paudis Vācijas prezidents Franks Valters Šteinmeiers, kurš ir aicinājis veltīt diplomātiskus pūliņus, lai attiecības uzlabotu. Vācija atšķirībā no Lielbritānijas un Francijas, nepiekrita piedalīties koalīcijā ar ASV, taču, kā sacīja Vācijas kanclere Angela Merkele, uzlidojumus atbalstīs.
KONTEKSTS:
Amerikas Savienotās Valstis, Francija un Lielbritānija agrā sestdienas, 14.aprīļa, rītā veica uzlidojumus vairākām ar ķīmiskajiem ieročiem saistītām vietām - zinātniskās izpētes centram ķīmisko ieroču ražošanai, kā arī ieroču glabātavām un komandpostenim.
Gaisa triecieni ir atbilde ķīmiskajam uzbrukumam, kas 6.aprīlī notika Sīrijas pilsētā Dumā un nogalināja 40 cilvēkus. Tas tiek uzskatīts par ķīmisko uzbrukumu, jo, pēc Pasaules Veselības organizācijas paziņotā, vairāk nekā 500 cilvēkiem konstatēti simptomi, kādi raksturīgi pēc saindēšanās ar ķīmiskām vielām.
ASV, Francijas un Lielbritānijas mērķis ir atturēt Sīriju no ķīmisko ieroču izmantošanas.
Latvijas Ārlietu ministrija norāda, ka raķešu triecieni Sīrijas militārai infrastruktūrai ir atbilstoša rīcība, lai nepieļautu turpmāku ķīmisko ieroču izmantošanu pret Sīrijas civiliedzīvotājiem, kā arī izsaka nožēlu, ka Krievija izmantoja veto tiesības ANO Drošības padomē, apturot rezolūcijas projektu par jauna neatkarīga izmeklēšanas mehānisma par ķīmiskajiem uzbrukumiem Sīrijā izveidi.
Krievija jau paziņojusi, ka uzbrukums nepaliks bez atbildes. Tā aizstāv savu sabiedroto Sīriju, norādot, ka runāt par ķīmisko uzbrukumu Dumā nav pamata.
